Briselē, 2011. gada 28. jūnijā — Ātrdarbīgu optiskās šķiedras platjoslas tīklu jomā tiek uzsākti trīspadsmit fotonikas pētniecības projekti, kuru mērķis ir izstrādāt tehnoloģijas, kas nodrošinātu īpaši ātrdarbīgu mājas internetu, kurā datu pārraides ātrums pārsniegtu 1 gigabitu sekundē. Projektus 2010. gadā kopīgi izvēlējās Eiropas Komisija, Apvienotā Karaliste, Austrija, Polija, Vācija un Izraēla, un tās kopumā iemaksā šajos projektos 22,3 miljonus eiro. Pētniecības projekti ilgs divus līdz trīs gadus. Līdz 2020. gadam nodrošināt, lai katram Eiropas iedzīvotājam būtu pieejams ātrdarbīgs un īpaši ātrdarbīgs platjoslas tīkls, un veicināt ieguldījumu Eiropas informācijas un sakaru tehnoloģiju pētniecībā — šie ir svarīgi mērķi Eiropas digitalizācijas programmā (sk. IP/10/581, MEMO/10/199 un MEMO/10/200).
Briselē, 2011. gada 21. jūnijā. Saskaņā ar ES līmeņa noteikumiem, kas piemērojami no šīs nedēļas, bērni visā ES varēs ātrāk saņemt uzturlīdzekļu maksājumus dalītu ģimeņu gadījumos. Ņemot vērā to, ka ES ir aptuveni 16 miljoni starptautisku pāru un 1 miljons šķiršanos ik gadu, arvien vairāk ģimenēm ir jāpiedzen uzturlīdzekļu maksas gadījumos, kad viens no vecākiem dzīvo citā valstī un atsakās sniegt finanšu palīdzību. Ar jaunajiem noteikumiem tiek izveidota ES mēroga sistēma, lai atvieglotu uzturlīdzekļu maksājumu atgūšanu tā, lai promesošie vecāki vairs nevarētu izvairīties no savām saistībām.
Briselē, 2011. gada 20. jūnijā: Eiropas Savienības vistrūcīgāko personu pārtikas apgādes programmai 2012. gadā līdzekļu kopējais apjoms tika noteikts 113 miljoni eiro, precīzi nosakot, cik piešķirts katrai dalībvalstij [sk. pielikumus]. Tas ir krass samazinājums salīdzinājumā ar 500 miljoniem eiro, ko piešķīra iepriekšējos gados, jo Tiesa aprīlī nolēma, ka pašreizējie noteikumi paredz, ka pārtikai, uz ko attiecas šī shēma, jānāk no ES valsts rezervēm. Tāpēc 2012. gadā shēma pamatosies tikai uz visu pieejamo intervences krājumu (162 000 tonnu labības un 54 000 tonnas sausā piena pulvera).
Briselē, 2011. gada 20. jūnijā. Eiropas Komisijas jaunākajā apsekojumā ir secināts, ka vides stāvoklis rūp vairāk nekā 90 % respondentu ikvienā dalībvalstī. Liela daļa eiropiešu piekrīt, ka dabas resursu efektīva izmantošana un vides aizsardzība var uzlabot ES ekonomisko izaugsmi. Ziņojumā apkopotie rezultāti norāda, ka iedzīvotāji sagaida ES rīcību vides jomā, — neraugoties uz ekonomisko krīzi, vidēji gandrīz 9 no 10 eiropiešiem uzskata, ka ES ir finansiāli jāatbalsta pasākumi, kuri labvēlīgi ietekmē vidi. Nepārprotami liels atbalsts ir ES līmeņa likumdošanai — vidēji vairāk nekā 8 no 10 eiropiešiem piekrīt, ka vides aizsardzībai viņu valstī nepieciešami ES tiesību akti.
Brisele, 2011. gada 20. jūnijs. Šodien Eiropas Komisija pieņēma paziņojumu, ar kuru sagatavo pamatu ES nostājai “Rio+20” ANO ilgtspējīgas attīstības konferencē, kas norisināsies 2012. gada jūnijā Riodežaneiro.
Briselē, 2011. gada 20. jūnijā - Eiropas Komisija ir uzsākusi sabiedrisko apspriešanu, kas būs pirmais solis, pārskatot kritērijus, kurus attiecībā uz dalībvalstu atbalstu filmu uzņemšanai un izplatīšanai piemēro ES valsts atbalsta tiesībās. Pašlaik spēkā esošais Paziņojums par kinematogrāfiju ir 10 gadus vecs. Komisija ir publiskojusi tematisko dokumentu, kurā ir noteiktas izvērtējamās jomas, piemēram, sacensība, lai piesaistītu liela mēroga filmu projektus, izmantojot valsts atbalstu, kā arī atbalsts citām darbībām, kas nav filmu veidošana. Komisija aicina visas ieinteresētās personas izteikt savu viedokli līdz 2011. gada 30. septembrim.
Briselē, 2011. gada 14. jūnijā. Kura pilsēta būs nākamā Eiropas Zaļā galvaspilsēta? Sākot no šodienas, pilsētas var pieteikties uz prestižo goda nosaukumu 2014. gadā. Līdz šim, no 2010. līdz 2013. gadam, šis nosaukums piešķirts četrām pilsētām — Stokholmai, Hamburgai, Vitorijai un Nantei. Eiropas Zaļās galvaspilsētas goda nosaukumu saņem pilsētas, kas piedāvā ekoloģiskāko dzīvesvidi un kas var kalpot kā paraugs un iedvesmas avots citām pilsētām. Uz vienu gadu piešķirtā nosaukuma uzdevums ir veicināt Eiropas pilsētu pievilcību un veselīgumu, uzlabot pilsētas dzīves kvalitāti.
Briselē, 2011. gada 9. jūnijā. ES inovācijām vajadzīgi būtiski uzlabojumi daudzās jomās, lai stratēģija "Eiropa 2020" varētu panākt gudru, ilgtspējīgu izaugsmi — tā secināts Eiropas Komisijas 2011. gada Inovācijas savienības konkurētspējas ziņojumā. Eiropai ir vajadzīgi lielāki un "gudrāki" ieguldījumi gan publiskajā, gan privātajā pētniecībā un izstrādē — tie ne tikai veicina izaugsmi vidējā termiņā, bet tiem arī ir pretcikliska iedarbība krīzes laikā. Ir vajadzīga plašāka sadarbība ES iekšienē un ar starptautiskajiem partneriem, kā arī labāka pētniecības rezultātu izmantošana, arī — pastiprinot intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu. Izglītības sistēmām ir jāpiemērojas uzņēmējdarbības inovāciju vajadzībām. Ir vairāk jāmudina darboties novatoriski un strauji augoši MVU. Ir nepieciešami saskaņoti centieni, lai vairotu Eiropas panākumus inovācijās, risinot tādas globālas problēmas kā klimata pārmaiņas. Ir jālikvidē dzimumu skaitliskā nevienlīdzība zinātnē un pētniecībā.
Strasbūrā, 2011. gada 8. jūnijā – Eiropas Parlaments šodienas plenārsēdē 736 deputātu balsojumā ar pārliecinošu balsu vairākumu (521 „par”, 145 „pret”, 8 atturas) atbalstīja fakultatīvus ES mēroga noteikumus uzņēmumiem un patērētājiem, kuri slēdz līgumus vienotajā tirgū. Parlamenta balsojums notika pēc Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Viviānas Redingas nesenā politiskā paziņojuma, kurā teikts, ka viņa rudenī apsver iespēju ierosināt šādas fakultatīvas Eiropas līgumtiesības (SPEECH/11/411). Viņas mērķis ir radīt lielāku saskaņotību Eiropas līgumtiesībās, vienlaicīgi atvieglojot pārrobežu darījumus, īpaši Eiropas mazajiem uzņēmumiem un 500 miljoniem patērētāju.
Briselē, 2011. gada 8. jūnijā – Divdesmit divus gadus vecs vīrietis brīvdienās devās uz ārzemēm, lai noskatītos futbola spēli. Pēc spēles viņš kopā ar draugiem apmeklēja bāru. Tur izcēlās kautiņš, un viņš tika aizturēts. Policija viņu vairākas stundas pratināja bez advokāta klātbūtnes. Saskaņā ar šodien ierosināto Eiropas Komisijas pasākumu visiem aizdomās turētajiem, neatkarīgi no tā, kur Eiropas Savienībā viņi atrodas, tiktu garantētas tiesības sazināties ar advokātu, sākot no brīža, kad viņus aiztur policija, līdz pat procesa beigām. Aizdomās turētās personas varētu arī sazināties ar ģimenes locekļiem vai darba devēju, lai tos informētu par savu aizturēšanu. Atrodoties ārpus savas valsts, viņiem būtu tiesības sazināties ar savas valsts konsulātu.
© 2008-2025 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja