Digitalizācijas programma. Eiropieši dod priekšroku interneta, tālruņa un televīzijas pakalpojumu piedāvājumiem "viss vienā"

Ziņa publicēta 18.07.2011
Briselē, 2011. gada 12. jūlijā - Četras no desmit Eiropas mājsaimniecībām iegādājas interneta, tālruņa un televīzijas pakalpojumu komplektu no viena operatora, liecina jaunais Eurobarometer apsekojums. Apsekojumā arī konstatēts, ka 65 % cilvēku izmaksu dēļ ierobežo sarunas pa mobilo tālruni un ka aizvien populārāka kļūst zvanīšana, izmantojot internetu. Apsekojums par elektroniskajiem sakariem mājsaimniecībās notika no 2011. gada 9. februāra līdz 8. martam 27 000 mājsaimniecību, kas reprezentē ES iedzīvotājus.

Katrs ceturtais respondents uzskatīja, ka pieejamais interneta lejupielādes/ augšupielādes ātrums neatbilst tā parakstītajā līgumā paredzētajiem nosacījumiem (šī problēma konstatēta arī Komisijas paziņojumā par tīkla neitralitāti — sk. IP/11/486), un katrs trešais sacīja, ka ir gadījies, ka savienojums nedarbojas. Jaunajos ES tiesību aktos, ko piemēro no 2011. gada 25. maija, noteikts, ka pakalpojumu sniedzējiem savlaicīgi (jau pirms līguma parakstīšanas) jānodrošina klientiem visaptveroša un precīza informācija par obligātajiem pakalpojuma kvalitātes standartiem, tostarp par faktisko savienojuma darbības ātrumu un par interneta darbības ātruma iespējamiem ierobežojumiem (sk. MEMO/11/319). Komisija pašlaik pēta platjoslas pieslēguma ātrdarbīguma jautājumu un citus pakalpojumu pārskatāmības un kvalitātes aspektus (sk. IP/11/486).

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa, kas atbild par digitalizācijas programmu, sacīja: "Patērētāji skaļi un nepārprotami pauž viedokli, ka viņus satrauc tas, ka nav pieejams solītais interneta darbības ātrums un pakalpojuma kvalitāte. Valstu iestādēm attiecīgi jārīkojas, lai nodrošinātu, ka operatori izpilda jaunos ES noteikumus, kuros tiem prasīts sniegt pārskatāmu informāciju par savienojuma darbības ātrumu un pakalpojuma kvalitāti. Ja ar to vien nepietiktu, bez vilcināšanās tiktu pieņemti turpmāki stingrāki norādījumi vai nepieciešamības gadījumā pat tiesību akti."

Apsekojumā arī konstatēts, ka ES iedzīvotāji nobažījušies par datu aizsardzību — 88 % respondentu sacīja, ka vēlētos tikt informēti, ja viņu personas dati, ko savācis telesakaru operators, tiktu nozaudēti, nozagti vai jebkādā veidā izmainīti. Saskaņā ar jaunajiem ES noteikumiem, ko piemēro no 2011. gada 25. maija, (sk. MEMO/11/320), telesakaru operatoriem un interneta pakalpojumu sniedzējiem jāīsteno stingri drošības pasākumi, lai aizsargātu informāciju par klientu vārdiem, e‑pasta adresēm un bankas kontiem, kā arī datus par katru klienta telefona sarunu un interneta sesiju. Jaunajos noteikumos arī prasīts, lai operatori bez liekas kavēšanās informētu datu aizsardzības iestādes un klientus, ja ir noticis drošības pārkāpums un/vai ja personas dati ir nozaudēti vai nozagti.

Apsekojumā arī konstatēts, ka

-       98 % ES mājsaimniecību ir tālrunis un arvien vairāk mājsaimniecībās (pašlaik 89 %) ir mobilais tālrunis. 62 % mājsaimniecību ir gan fiksētais, gan mobilais tālrunis, bet tikai 9 % izmanto vienīgi fiksēto līniju;

-       98 % ES mājsaimniecību ir televizors. Vispopulārākais TV uztveršanas veids ir kabeļtelevīzija (35 %), kam seko zemes ciparu TV (30 % — 7 procentpunktu pieaugums kopš 2009. gada novembra−decembra).

Pakalpojumu komplekti — apvienoti telesakaru pakalpojumi

-       42 % mājsaimniecību abonē pakalpojumu komplektu, savukārt 61 % visu interneta pieslēgumu un puse fiksētā tālruņa pakalpojumu iegādāti kā daļa no komplekta;

-       41 % mājsaimniecību kā šo komplektu galveno priekšrocību min to, ka ir ērti saņemt vienotu rēķinu no viena operatora. 33 % respondentu uzskata, ka lētāk ir maksāt par komplektu nekā par katru atsevišķu pakalpojumu;

-       tomēr 16 % uzskata, ka komplektos piedāvā dažus pakalpojumus, kas tiem nav vajadzīgi, un 10 % pauž bažas par to, ka pietrūkst pārskatāmības un skaidrības saistībā ar katra pakalpojuma izmaksām un nosacījumiem.

Pakalpojumu nomaiņa

-       Sešās no desmit mājsaimniecībām nekad nav apsvērta iespēja pāriet pie cita pakalpojumu sniedzēja.

-       77 % mājsaimniecību valda inerce, proti, nav domāts nomainīt savu pakalpojumu komplektu. 12 % mājsaimniecību notiek aktīva pakalpojumu nomaiņa, un vēl 12 % vēlētos pārmaiņas, bet tās kavē tāds vai citāds iemesls.

Pakalpojumu nomaiņu kavē risks kādu laiku palikt bez pakalpojuma, risks pārejas procesā maksāt vairākiem pakalpojumu sniedzējiem un nepietiekama informācija par to, kā veicama nomaiņa.

Nopietnas bažas ir par pakalpojumu kvalitāti

Papildus konstatētajām interneta darbības ātruma un savienojuma atteices problēmām katrs ceturtais respondents min grūtības pieslēgties mobilajam tīklam, un līdzīga daļa respondentu atzīst, ka ir gadījies, ka mobilie sakari sarunas laikā pārtrūkst.

Šaubas, vai var atļauties izmantot mobilo tālruni vai viedtālruni

-       65 % respondentu pašlaik izmaksu dēļ ierobežo sarunas pa mobilo tālruni (par 4 % vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo apsekojumu 2009. gada novembrī−decembrī).

-       Puse no respondentiem, kam viedtālrunī pieejams internets, ierobežo tā izmantošanu, jo bažījas par izmaksām.

-       Aizvien vairāk zvanu tiek veikti, izmantojot internetu, bez maksas vai par nelielu maksu, no datora vai ierīces ar WiFi pieslēgumu, un šāda veida balss savienojumus izmanto 28 % mājsaimniecību, kurās pieejams internets (6 % pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo apsekojumu).

Tikai mobilie sakari

27 % mājsaimniecību piekļuve publiskajam telefonu tīklam notiek tikai no mobilā tālruņa. Kopš iepriekšējā apsekojuma šī procentuālā attiecība ir palielinājusies 17 dalībvalstīs un piecās valstīs (Čehijas Republikā, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā un Somijā) pārsniedz 50 % mājsaimniecību.

Ko šajā jomā dara Komisija?

Komisija ir lūgusi Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC) veikt nopietnu pārbaudi par šķēršļiem, kas kavē pāriet pie cita operatora, par interneta datplūsmas bloķēšanu vai traucēšanu (piemēram, balss pārraidē pa internetu), par pakalpojumu pārskatāmību un kvalitāti. Komisija līdz 2011. gada beigām publiskos BEREC pārbaudē gūtos datus, tostarp datus par konkrētu datplūsmas veidu bloķēšanas vai traucēšanas gadījumiem. Ja BEREC veiktā pārbaude un citi avoti norādīs uz neatrisinātām problēmām, Komisija izvērtēs vajadzību pieņemt stingrākus pasākumus (IP/11/486).

Komisija arī veic pētījumu, kurā salīdzina reklāmās minēto un faktisko interneta darbības ātrumu. Dati būs pieejami 2011. gada beigās.

Sīkāka informācija

Pilna informācija par apsekojumu ir pieejama tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/information_society/digital-agenda/scoreboard/library/index_en.htm

http://ec.europa.eu/public_opinion/whatsnew2011_en.htm

Digitalizācijas programmas tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/digital-agenda

Nēlī Krusas tīmekļa vietne: http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/kroes/

Sekojiet Nēlī Krusas tvītošanai: http://twitter.com/neeliekroeseu


Pielikums

Galveno telesakaru pakalpojumu izplatība

Vidēji ES 27 mājsaimniecībās, 2011. gada feb.-marts

Vidēji ES 27 mājsaimniecībās, 2009. gada nov.-dec.

Izmaiņas (procentpunktos) 2011. g. feb.-marts/ 2009. g. nov.-dec.

Tālruņa pieejamība kopumā (fiksētais un/vai mobilais tālrunis)

98%

98%

=

Mobilais tālrunis

89%

87%

+2

Fiksētais tālrunis

71%

73%

-2

Gan fiksētais, gan mobilais tālrunis

62%

62%

=

Ir mobilais tālrunis, bet nav fiksētā tālruņa

27%

25%

+2

Ir fiksētais tālrunis, bet nav mobilā tālruņa

9%

11%

-2

Televīzija

98%

98%

=

Antena

23%

34%

-11

Kabeļtelevīzija

33%

30%

+3

Satelīttelevīzija

21%

24%

-3

Zemes ciparu televīzija

29%

22%

+7

Pakalpojumu komplekti

42%

38%

+4

Kontaktpersonas

     Jonathan Todd  (+32 2 299 41 07)

     Linda Cain  (+32 2 299 90 19)