Lai sekmētu nodarbinātību un izaugsmi, pētniecībai un inovācijai atvēl 7 miljardus eiro

Briselē, 2011. gada 19. jūlijā. Komisāre Moire Gēgena-Kvinna šodien pavēstīja, ka nepilni 7 miljardi eiro atvēlēti, lai dotu spēcīgu impulsu pētniecības balstītai inovācijai. Paredzams, ka līdz šim lielākais šāda veida finansējums, ko Eiropas Komisija piešķīrusi saskaņā ar ES Septīto pētniecības pamatprogrammu, īstermiņā palīdzēs radīt aptuveni 174 000 darbavietu un 15 gadu laikā — gandrīz 450 000 darbavietu un IKP pieaugumu gandrīz 80 miljardu eiro apmērā[1]. ES pētniecības finansējums ir viena no politiskās darba kārtības prioritātēm, un tagad tam ierādīta centrālā vieta saskaņotas inovācijas stratēģijā “Inovācijas Savienība” (IP/10/1288, MEMO/10/473), kas Eiropai vajadzīga, lai konkurētu ar lielām, dinamiskām valstīm kā ASV un Ķīna. [1] Pamatojoties uz NEMESIS modeli, kuru Eiropas pētniecības projekta DEMETER ietvaros izstrādājis prof. Pauls Zagamē (Paul Zagamé, Ecole Centrale Paris Erasme).

Dotācijas rosinās pētniekus pievērsties lielākajām sabiedrības problēmām, ar ko saskaras Eiropa un pasaule. Vairāk nekā 16 000 finansējuma saņēmēju vidū būs universitātes, pētniecības organizācijas un uzņēmumi. Īpaša uzmanība tiks pievērsta MVU, tiem atvēlēts gandrīz 1 miljards eiro. Paredzēts iedibināt arī jaunu ES Balvu sievietēm novatorēm, kuru darbs finansēts no Septītās pamatprogrammas vai iepriekšējo pamatprogrammu līdzekļiem. Lielākā daļa “uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus” (jeb uzaicinājumu pieprasīt finansējumu) tiks publicēta 20. jūlijā.

“Šodien Eiropa atkal apliecina savu apņemšanos pētniecību un inovāciju nostādīt izaugsmes un nodarbinātības politiskās darba kārtības augšgalā. ES mēroga konkurence šā finansējuma saņemšanai liks Eiropas labākajiem pētniekiem un novatoriem apkopot spēkus, lai cīnītos ar mūsdienu lielākajām problēmām, kas saistītas ar enerģētiku, pārtikas nodrošinājumu, klimata pārmaiņām un sabiedrības novecošanu. Komisija ierosina ievērojami palielināt pētniecības un inovācijas finansējumu programmai “Horizonts 2020” laikposmam pēc 2013. gada, un jau ar šodien publicētajiem uzaicinājumiem vēlos apliecināt nodokļu maksātājiem mūsu apņemšanos panākt vislabāko rezultātu par katru iztērēto eiro,” teica komisāre Gēgena-Kvinna.

Skatīt turpinājumu

Informācija par dotācijām

Uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus galvenā uzmanība ir pievērsta pētniecības un inovācijas integrēšanai, lai cīnītos ar sabiedrības problēmām un radītu ilgtspējīgas darbavietas un izaugsmi, padarot Eiropu par galveno nākotnes tehnoloģiju tirgu līderi.

To panāks, sniedzot vairāk atbalsta pasākumiem, kuri palīdzēs pārvarēt plaisu starp pētniecību un tirgu, piemēram, parādot, ka jaunajām tehnoloģijām ir komerciālais potenciāls vai ka tās spēj darboties pietiekami lielā mērogā, lai būtu rentablas izmantošanai rūpniecībā. Turklāt šai ar tirgu saistītajai pieejai ir nozīmīga loma Eiropas inovācijas partnerībās (EIP), kas izveidotas saskaņā ar rīcības plānu “Inovācijas Savienība”. Septītās pamatprogrammas projekti atbalstīs visas EIP, arī izmēģinājuma partnerību aktīvas un veselīgas novecošanas jomā.

Kopumā 220 miljoni no 656 miljoniem eiro, kas pieejami pētījumiem veselības jomā, un 240 miljoni no 1,3 miljardiem eiro informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) finansējuma tiks atvēlēti pētnieciskajam darbam, kura mērķis ir risināt sabiedrības novecošanas radītas problēmas.

Pārējais IKT finansējums tiks novirzīts tīkla un pakalpojumu infrastruktūras, nanosistēmu un mikrosistēmu, fotonikas un robotikas, digitālā satura un valodu tehnoloģiju izstrādei un tādiem lietojumiem kā IKT veselībai un IKT energoefektivitātei.

Eiropas Pētniecības padome (EPP) piešķirs gandrīz 1,6 miljardus eiro labākajiem pieredzējušajiem un jaunajiem pētniekiem, kas strādā Eiropā. Lai progresīvās pētniecības rezultātiem palīdzētu nonākt tirgū, ir izveidota maza mēroga iniciatīva “Koncepcijas pierādījums” (Proof of concept). Vēl viena iniciatīva ir jaunā “EPP sinerģijas dotācija” (ERC Synergy Grant), lai atbalstītu dažas mazas pētnieku grupas, kuras kopīgi strādā pie viena projekta.

Īstenojot Marijas Kirī vārdā nosauktās darbības aptuveni 10 000 augsti kvalificēti pētnieki saņems apmēram 900 miljonu eiro lielu finansējumu kā atbalstu pētnieku mobilitātei un karjeras veidošanai. No tā 20 miljoni eiro paredzēti izmēģinājuma projektam, lai finansētu “Eiropas lietišķas ievirzes doktorantūru” (European Industrial Doctorates) ar mērķi rosināt uzņēmējdarbību un sadarbību starp universitātēm, pētniecības institūtiem un uzņēmumiem.

265 miljoni eiro, kas rezervēti vides pētījumiem, palīdzēs risināt galvenos uzdevumus tādās jomās kā klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības izzušana un efektīva resursu izmantošana.

Atsaucoties uz arvien augošo pieprasījumu pēc nekaitīgākas, veselīgākas pārtikas un ilgtspējīgiem bioresursiem, Eiropas Komisija vairāk nekā 307 miljonus eiro ieguldīs spēcīgas bioekonomikas izveidē, lai uzlabotu ražošanas metodes, radītu jaunas nozares un darbavietas.

Īpaši stimuli ir paredzēti mazu un vidēju uzņēmumu (MVU) līdzdalībai, jo to lielā nozīme inovācijā nav noliedzama. Papildus nesen vienkāršotajiem noteikumiem MVU atvēlētā ieguldījumu pakete gandrīz 1 miljona eiro apmērā aptver arī izmēģinājuma shēmas, kas iekļautas tēmā “Veselība” un ko paredzēts finansēt ar Eiropas Investīciju bankas riska dalīšanas finanšu mehānismu MVU.

488 miljoni eiro nanotehnoloģijām ļaus pievērsties tādām jomām kā nākotnes rūpnīcas, zaļie automobiļi un energoefektīvas ēkas.

Pētniecība un inovācija tīrākam, drošākam un efektīvākam transportam un mobilitātei saņems 313 miljonus eiro.

Visbeidzot, Komisija ir ieplānojusi 40 miljonus eiro “Viedo pilsētu iniciatīvai” (Smart Cities initiative), lai palīdzētu rast efektīvākus veidus, kā izmantot enerģiju un nodrošināt pilsētu transportu.

Pamatinformācija

Septītā pamatprogramma ir lielākā pētniecības finansēšanas programma pasaulē, tās budžets 2007.–2013. gadam pārsniedz 53 miljardus eiro. Dalībvalstis pētniecību un inovāciju ir izvirzījušas Eiropas politiskās darba kārtības augšgalā, pieņemot stratēģiju “Eiropa 2020” un šā gada februārī apstiprinot stratēģiju “Inovācijas Savienība”, kas nu ir pamatakmens, uz kura balstīt plānus par investīcijām ilgtspējīgā izaugsmē un nodarbinātībā.

Sk. arī MEMO/11/520 un MEMO/11/521

Inovācijas Savienība: http://ec.europa.eu/innovation-union

“Eiropa 2020”: http://ec.europa.eu/europe2020/index_lv.htm

Digitalizācijas programma: http://ec.europa.eu/digital-agenda

Kontaktpersonas:      Mark English  (+32 2 296 24 10)      Monika Wcislo  (+32 2 298 65 95)