Jauna visaptveroša pieeja garīgajai veselībai

7.jūnijā, īstenojot Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas 2022. gada runā par stāvokli Savienībā pausto apņemšanos, Komisija Eiropas veselības savienībai pievieno vēl vienu pīlāru: jaunu visaptverošu pieeju garīgajai veselībai.

Šī pieeja ir svarīgs pirmais solis – tā garīgajai veselībai piešķir tikpat lielu nozīmi kā fiziskajai veselībai un nodrošina jaunu starpnozaru pieeju garīgās veselības jautājumiem. Ar 20 pamatiniciatīvām un 1,23 miljardu eiro finansējumu, ko ES atvēlēs no dažādiem finanšu instrumentiem, Komisija atbalstīs dalībvalstis, galveno uzmanību pievēršot cilvēkiem un viņu garīgajai veselībai.

Šodienas paziņojums ir tapis īstajā brīdī. Pirms Covid-19 pandēmijas garīgās veselības problēmas jau skāra katru sesto cilvēku Eiropas Savienībā, un šī situācija ir pasliktinājusies līdz ar nepieredzētām krīzēm, kas notikušas pēdējo gadu laikā. Izmaksas, kas rodas, nerisinot garīgās veselības problēmas, ir ievērojamas – 600 miljardi eiro gadā.

Garīgā veselība ir svarīga: galvenie elementi garīgās veselības problēmu risināšanai

Ņemot vērā būtiskās tehnoloģiskās, vides un sociālās pārmaiņas, kas ietekmē cilvēku spēju tikt galā ar dzīves radīto spriedzi, ES rīcība garīgās veselības jomā būs vērsta uz trim pamatprincipiem:

i) atbilstoša un efektīva profilakse,

ii) piekļuve kvalitatīvai un cenas ziņā pieejamai garīgajai veselības aprūpei un ārstēšanai un

iii) spēja reintegrēties sabiedrībā pēc atveseļošanās.

Šī visaptverošā pieeja pievēršas garīgajai veselībai visās politikas jomās, lai apzinātu daudzšķautņainos garīgās veselības riska faktorus. Saskaņā ar šo pieeju konkrētas darbības aptvers daudzas politikas jomas un ietvers centienus:

• veicināt labu garīgo veselību, nodrošinot profilaksi un agrīnu atklāšanu, tostarp izmantojot Eiropas iniciatīvu depresijas un pašnāvību novēršanai, Eiropas Garīgās veselības kodeksu un pastiprinātus pētījumus par smadzeņu veselību;
• ieguldīt apmācībā un spēju veidošanā, kas stiprina garīgo veselību visās politikas jomās un uzlabo piekļuvi ārstēšanai un aprūpei. Darbības ietvers speciālistu apmācības un apmaiņas programmas un tehnisko atbalstu garīgās veselības reformām valsts līmenī;
• nodrošināt labu garīgo veselību darbā, palielinot informētību un uzlabojot profilaksi. Tas tiks darīts, piemēram, izmantojot ES mēroga izpratnes veicināšanas kampaņas, ko organizēs Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA), un iespējamu turpmāku ES iniciatīvu par psihosociālajiem riskiem darbā;
• aizsargāt bērnus un jauniešus visneaizsargātākajā un attīstībai svarīgā dzīves posmā, ņemot vērā pieaugošo spiedienu un problēmas. Šie pasākumi ietver bērnu un jauniešu garīgās veselības tīklu, bērniem domātu profilakses rīkkopu, kas caurlūkos galvenos garīgās un fiziskās veselības noteicošos faktorus, un labāku aizsardzību tiešsaistē un sociālajos medijos;
• pievērsties neaizsargātām grupām, sniedzot mērķtiecīgu atbalstu tiem, kam tas visvairāk nepieciešams, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem sarežģītā ekonomiskā vai sociālā situācijā un migrantiem/bēgļiem. Īpaša uzmanība tiek pievērsta konfliktu skartajiem iedzīvotājiem, galvenokārt cilvēkiem (jo īpaši bērniem), kuri pārvietoti no Ukrainas, un bērniem Ukrainā, kuri cietuši no kara;
• rādīt piemēru starptautiskā līmenī, palielinot informētību un sniedzot kvalitatīvu garīgās veselības atbalstu humanitārās ārkārtas situācijās.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena:

Garīgā veselība ir tikpat svarīga mūsu labbūtībai kā fiziskā veselība. Iedzīvotāji to vēlreiz atgādināja Konferencē par Eiropas nākotni. Šodien mēs speram nozīmīgu soli, lai sniegtu atbalstu garīgajai veselībai Eiropā. Tas īpaši nepieciešams visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem, to vidū no Ukrainas bēgošajiem cilvēkiem un bērniem, kuriem jāpārvar traumatiska pieredze. Mūsu Eiropas pieeja, kas ir pirmā šāda veida pieeja, garīgajai veselībai piešķir tikpat lielu nozīmi kā fiziskajai veselībai un atspoguļo visus mūsu centienus nodrošināt, ka atbalsts ir piekļūstams un cenas ziņā pieejams visiem, kam tas vajadzīgs.

Priekšsēdētājas vietnieks jautājumos par mūsu eiropeisko dzīvesziņu Margaritis Shins:

Šodien nākam klajā ar visaptverošu, antropocentrisku pieeju garīgajai veselībai. Mūsu paziņojums ir svarīgs solis ceļā uz veselīgāku Eiropu, kurā mūsu centienu centrā ir visneaizsargātāko sabiedrības grupu psihosociālās vajadzības. Solidaritāte ar visneaizsargātākajiem un viņu aizsardzība ir Eiropas pamatvērtības, kas ir mūsu eiropeiskās dzīvesziņas galvenie elementi.

Veselības un pārtikas drošuma komisāre Stella Kirjakidu:

Garīgā veselība ir veselības neatņemama sastāvdaļa, un Eiropas veselības savienība nevar pastāvēt bez vienlīdzīgas un savlaicīgas piekļuves profilaksei, ārstēšanai un mūsu garīgās veselības aprūpei. Šī diena iezīmē jaunu sākumu visaptverošai, uz profilaksi orientētai un daudzu ieinteresēto personu pieejai garīgajai veselībai ES līmenī. Mums jānovērš stigmatizācija un diskriminācija, lai grūtībās nonākušie varētu sasniegt un saņemt vajadzīgo atbalstu. Tu drīksti justies slikti, un mūsu pienākums ir nodrošināt, ka ikviens, kas lūdz palīdzību, to saņem.

Darba un sociālo tiesību komisārs Nikolā Šmits:

Aptuveni puse ES darba ņēmēju uzskata, ka stress viņu darbavietā ir izplatīts, un tas ir par cēloni apmēram pusei no visām kavētajām darba dienām. Rūpējoties par darba ņēmējiem un ekonomiku, ir pienācis laiks šo jautājumu risināt. Ja uzņēmumam nav veselīga darbaspēka, tas nevar atraisīt savu produktivitātes potenciālu, tāpēc šīs pieaugošās tendences novēršana ir gan sociāla, gan ekonomiska nepieciešamība. Garīgā veselība darbā ir tikpat svarīga kā fiziskā veselība.

Konteksts

Jau pirms Covid-19 pandēmijas garīgās veselības problēmas skāra aptuveni 84 miljonus cilvēku Eiropas Savienībā, un kopš tā laika šie rādītāji ir tikai pasliktinājušies. Pandēmija ir radījusi papildu spriedzi garīgajai veselībai, jo īpaši jauniešiem un tiem cilvēkiem, kuriem jau ir garīgās veselības traucējumi. Runā par stāvokli SavienībāLV••• 2022. gada septembrī Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja par jaunu iniciatīvu garīgās veselības jomā.

Iniciatīvā ir ņemti vērā arī Eiropas Parlamenta aicinājumi un priekšlikums, ko iedzīvotāji iesnieguši saistībā ar Konferenci par Eiropas nākotni. Izmaksas, kas rodas, nerisinot garīgās veselības problēmas, ir ievērojamas, un tiek prognozēts, ka tās pieaugs, ņemot vērā globālās problēmas, kas saistītas ar sociālajām, politiskajām un vides pārmaiņām, pieaugošo digitalizāciju, ekonomisko spiedienu un radikālām pārmaiņām darba tirgū. Tiek lēsts, ka garīgās veselības problēmu kopējās izmaksas, kas ietver veselības aprūpes sistēmu un sociālā nodrošinājuma programmu izmaksas, kā arī zemāku nodarbinātību un darba ņēmēju ražīgumu, visās ES valstīs sasniedz vairāk nekā 4 % no IKP, kas ir vairāk nekā 600 miljardi eiro gadā[1].

Sīkākai uzziņai

Paziņojums

Garīgā veselība (europa.eu)

Videomateriāls par garīgo veselību

[1] Health at a Glance – Europe 2018: https://health.ec.europa.eu/system/files/2020-02/2018_healthatglance_rep_en_0.pdf

Avots: Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā