Svinīgā ceremonijā Āhenē, Vācijā, pasniegta Eiropas jaunatnes Kārļa Lielā balva 2018. Par uzvarētajiem kļuvuši Polijas jaunieši ar projektu “Worcation”, balvā iegūstot 7500 eiro. Otro vietu ieguvuši Itālijas jaunieši ar projektu “Juvenilia” , bet trešo - Maltas projekts - filma “Never arrive”.
Valsts dalība Eiropas Savienībā (ES) ir “laba lieta” - atbilstoši jaunākā EP Eirobarometra pētījuma rezultātiem Latvijā tā uzskata 52% iedzīvotāju (salīdzinājumam: 2017. gada martā - 45%, bet septembrī - 47%). Vidēji ES tā uzskata 60% respondentu, bet mūsu kaimiņvalstīs pat vairāk - Lietuvā 67% un Igaunijā 69% aptaujāto.
Gadu pirms Eiropas vēlēšanām (#EE2019) vairāk nekā 8000 dalībnieku jaunieši no visas Eiropas Savienības (ES) un valstīm ārpus tās robežām iezīmēs savu Eiropas nākotnes redzējumu. Trešās Eiropas Jaunatnes dienas (#EYE2018) notiks 1. un 2. jūnijā Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā. No Latvijas Eiropas Jaunatnes dienās piedalīsies ap 100 jauniešu.
Darbiniekiem, kas uz laiku nosūtīti darbā uz citu ES dalībvalsti, pienākas tāda pati samaksa, kādu par līdzvērtīgu darbu attiecīgajā valstī saņem citi darba ņēmēji, paredz otrdien apstiprināti noteikumi.
Eiropas Parlamenta deputāti prasa pienācīgu ES finansējumu drošības un migrācijas jautājumu risināšanai, kā arī reģionālās attīstības un Erasmus+ finansēšanai.
ES lauksaimniecības politikai pēc 2020. gada jābūt vienkāršākai, ilgtspējīgākai, kā arī pietiekami finansētai un patiesi kopējai, uzskata EP deputāti.
EP deputāti trešdien atbalstīja noteikumus, kas ES ļaus veiksmīgāk cīnīties ar mākslīgi palētinātu importu un apkarot vides un sociālo dempingu.
ES dalībvalstīm būtu “jāstiprina savstarpēja uzticēšanās Šengenas zonas darbībai,” trešdien pieņemtā rezolūcijā norāda EP deputāti.
Lai cīnītos ar krāpšanos ar lietotu automašīnu odometru rādījumiem, Eiropas Komisijai gada laikā būtu jānāk klajā ar likumdošanas priekšlikumu, ceturtdien pieņemtā rezolūcijā norāda deputāti.
Šī gada 29. un 30. maijā Eiropas Komisija izplatīja normatīvo aktu priekšlikumus par ES atbalstu reģionālajai attīstībai un kohēzijai, kā arī ieguldījumos cilvēkos, sociālajā kohēzijā un vērtībās. Šie priekšlikumi ir sākums diskusijām par ieviešanas nosacījumiem ES struktūrfondu - Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Sociālais fonds un Kohēzijas fonda (turpmāk - ES fondu) finansējuma sadalījumu starp dalībvalstīm un atbalsta programmām. Līdz ar priekšlikumu publicēšanu kļūst zināma Eiropas Komisijas nostāja, un dalībvalstīm ir iespējams virzīt daudz praktiskākas sarunas par nepieciešamo atbalstu.