Gan Latvijā, gan ES vardarbības pret sievieti mazināšanai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. ES šajā kontekstā paudusi vēlmi kļūt par vadošo institucionālo dalībnieku visā pasaulē, kas rūpēsies par šīs problēmas izskaušanu. Lai to īstenotu, ES Pamattiesību aģentūra (FRA) veikusi visu Eiropu aptverošu pētījumu par vardarbības pret sievietēm izplatību. Savukārt Latvijā gaidāmas nozīmīgas likumdošanas izmaiņas par pagaidu aizsardzību pret varmācību, kas stāsies spēkā 31. martā.
Latvijas Republika, kas 2014. gada 1. janvārī pievienojās eirozonai, 13.
martā kļūs par Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) 18.
dalībvalsti.
Eiropas Komisija šodien iepazīstināja ar savu nākotnes
redzējumu par ES tieslietu politiku. Četrus gadus pēc Lisabonas līguma stāšanās
spēkā Eiropas tiesiskuma telpas izveide ir strauji
progresējusi. Komisija ar likumdošanu tiesiskuma jomā ir mazinājusi birokrātiju
pilsoņiem un uzņēmumiem, lai sekmētu ekonomikas atveseļošanos un vienkāršotu
praktisku jautājumu kārtošanu pilsoņiem, kuri izmanto tiesības brīvi
pārvietoties. Komisijas turpmākais mērķis ir darīt vēl vairāk, lai līdz
2020. gadam nodrošinātu pilnībā darboties spējīgu kopējo Eiropas
tiesiskuma telpu, kas pamatosies uz uzticēšanos, mobilitāti un izaugsmi.
Kā
Eiropas Savienībā tiek pieņemti lēmumi? Kuras nozares ir Eiropas Savienības
institūciju un kuras katras valsts pārziņā?Lai
pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām saņemtu atbildes uz šiem un citiem
jautājumiem, aicinām apmeklēt lekciju „Kā
Eiropas Savienība ietekmē mūsu ikdienu, jeb par ko lemj ES?” trešdien,
19.martā no plkst.16.00
līdz 18.00 ES mājā, Aspazijas bulvārī 28, Rīgā.
18.martā plkst.14.00 Eiropas Savienības mājā
(Aspazijas bulvārī 28, Rīgā) notiks seminārs jauniešiem par pārrobežu mobilitāti
„Pieņem izaicinājumu!”
Nedēļas galvenie ES notikumi
Eiropas institūcijās, ES mājā (Aspazijas bulv. 28) un citur Rīgā/Latvijā.
ES Pamattiesību aģentūra nākusi klajā ar ziņojumu "Vardarbība pret
sievietēm. ES mēroga apsekojums", kas ir pasaulē plašākais pētījums par
vardarbību pret sievietēm.
No 25.
- 27. martam jau trešo reizi „E-prasmju nedēļas” ietvaros Latvijā notiks IKT
karjeras dienas. Šo dienu mērķis ir dot iespēju 9. līdz 12. klašu skolēniem
iepazīties ar IKT nozari saistīto profesiju noslēpumiem, apmeklējot ar
informācijas un komunikācijas tehnoloģijām saistītos uzņēmumus un
organizācijas. Skolēniem būs iespēja iepazīties ar konkrētām profesijām un
amatiem, gan semināru veidā uzzināt plašāku informāciju par karjeras iespējām.
IKT karjeras dienas ietvaros tiks organizēti arī uzņēmumu izbraukumi uz skolām,
novadot lekcijas/stundas, bet augstskolās būs atvērto durvju dienas.
Eiropa inovācijā tuvinās ASV un Japānai, bet ES
dalībvalstīs inovācija vēl aizvien rit ļoti dažādos tempos, un atšķirības
izlīdzinās tikai nedaudz. Reģionu līmenī atšķirības inovācijas ziņā ir vēl
krasākas; gandrīz katrā piektajā ES reģionā jauninājumi ir gājuši mazumā. Tie
ir svarīgākie rezultāti Eiropas Komisijas Inovācijas
savienības 2014. gada rezultātu pārskatā un reģionu inovācijas 2014. gada rezultātu pārskatā. Kopumā ES
vērtējums nav daudz mainījies — priekšgalā ir Zviedrija, tai seko Dānija,
Vācija un Somija, kuras pētniecībā un inovācijā investē visvairāk. Vislielāko
progresu ir panākušas Portugāle, Igaunija un Latvija. Kopējie panākumi ir gūti,
pateicoties ES pētniecības sistēmas atvērtībai un pievilcībai, kā arī uzņēmumu
sadarbībai jauninājumu jomā un zināšanu komercializācijai, ko mēra, nosakot no
licencēm un patentiem ārzemēs gūtos ieņēmumus. Lai gan ir palielinājušies
publiskā sektora izdevumi pētniecības un izstrādes jomā, to aizēno tas, ka
nepārtraukti ir samazinājušies ieguldījumi riska kapitālā un ar pētniecību un
izstrādi nesaistītie inovāciju ieguldījumi uzņēmumos.
Sievietes
Eiropā joprojām strādā 59 dienas gadā „par velti” – to liecina Eiropas
Komisijas šodien publiskotie jaunākie dati. Vīriešu un sieviešu darba samaksas
atšķirība (visā ekonomikā konstatētā vidējā atšķirība starp sieviešu un vīriešu
saņemto darba samaksu par vienu stundu) pēdējos gados gandrīz nav mainījusies
un paliek apmēram 16 % līmenī (tā ir 16,4 %, proti, tāpat kā pirms
gada). Jaunākie dati nozīmē to, ka otro
gadu pēc kārtas vienlīdzīgas samaksas diena Eiropā ir 28. februārī.
Šis ES mēroga pasākums iezīmē jaunajā kalendārajā gadā to dienu, no kuras
sievietes patiešām sāk saņemt atalgojumu par savu darbu. Tas nozīmē, ka
sievietes pašlaik gadā strādā 59 dienas „par velti”, līdz viņas ir
nopelnījušas tikpat daudz, cik vīrieši. Šī ir ceturtā reize, kad Eiropas līmenī tiek atzīmēta vienlīdzīgas darba samaksas diena – Komisija to
uzsāka 2011. gada 5. martā (skatīt IP/11255),
otro reizi šī diena tika atzīmēta 2012. gada 2. martā (skatīt IP/12/211),
un trešo reizi – 2013. gada 28. februārī (IP/13/165).
© 2008-2025 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja