Brisele, 2012. gada 3. janvāris. No 1. janvāra Eiropas Komisija pilsoņiem, uzņēmumiem un nevalstiskajām organizācijām piešķir vismaz divpadsmit nedēļu termiņu, lai iesniegtu savus apsvērumus par plāniem saistībā ar jauniem politikas virzieniem un tiesību aktiem, salīdzinājumā ar iepriekšējo 8 nedēļu termiņu. Tādējādi viņiem tiks atvieglota iesaistīšanās Eiropas politikas veidošanas agrīnā posmā. Komisija ir ieviesusi informācijas pakalpojumu par turpmākām iniciatīvām: organizācijas, kuras reģistrējas Pārredzamības reģistrs, var pieteikties šim informācijas pakalpojumam, lai saņemtu agrīnu informāciju par to jauno iniciatīvu plāniem, kuras attiecas uz organizācijas interesējošām jomām, aptuveni vienu gadu pirms to pieņemšanas.
Eiropas Savienības (ES) Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns šodien parakstījis papildināto ES un Latvijas Saprašanās memorandu, tā pieliekot punktu pirms gandrīz trīs gadiem uzsāktajai finanšu palīdzības programmai.
Otrdien, 20.decembrī, darba vizītē Latvijā ieradīsies Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē.
Latvijas uzņēmumu vadītāji (executives) līdz 2012.gada maijam var pieteikties Eiropas Komisijas (EK) apmaksātai 45 nedēļu prakses programmai Japānā un Dienvidkorejā.
Brisele, 2011. gada 19. decembris. ES krāpšanas apkarošanas politika sniedz būtisku ieguldījumu, ik gadu aizsargājot ES un dalībvalstu budžetu finansiālās intereses. Tā nodrošina, ka ES un valstu budžeti ir labi aizsargāti, ka nauda tiek tērēta paredzētajam nolūkam un nonāk pie īstajiem saņēmējiem.
Brisele, 2011. gada 19. decembris. Darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits daudzās dalībvalstīs samazinās[1], toties pieprasījums pēc augsti kvalificētiem darbiniekiem laikā no šodienas līdz 2020. gadam, paredzams, pieaugs līdz vairāk nekā 16 miljoniem darbvietu[2]. Lai Eiropa spētu apmierināt šādu pieprasījumu, viens no risinājumiem ir panākt vienmērīgāku darbaspēka izvietojumu un ļaut, lai brīvās darbvietas aizpilda augsti kvalificēti un dzīvesvietas maiņai gatavi profesionāļi no citām ES dalībvalstīm. Viņi var kļūt par būtisku izaugsmes dzinējspēku, taču tikai tad, ja pārcelšanās "tuvāk pie darba" nav sarežģīta, un tāpēc ir jāatrod ātrs, vienkāršs un uzticams veids, kā šādu cilvēku kvalifikāciju atzīt ES mērogā. Tādēļ Komisija šodien pieņēma priekšlikumu, kas paredz modernizēt Profesionālo kvalifikāciju direktīvu (Direktīva 2005/36/EK).
[1] Pēc Eurostat 2010. gada statistikas apskata "Europop" datiem laika posmā līdz 2020. gadam pensionāru skaits pieaugs tiktāl, ka Eiropā uz vienu pensionāru būs trīs strādājošie. http://epp.eurostat.ec.europa.eu/statistics_explained/index.php?title=File:Old_age_dependency_ratio_on_1_January_of_selected_years.PNG&filetimestamp=20110609135954.
[2] Kvalificēti darbinieki Eiropā: pieprasījums un piedāvājums. Prognoze vidēji ilgam laikposmam līdz 2020. gadam (2010. gads). http://www.cedefop.europa.eu/en/Files/3052_en.pdf.
Pirms Ziemassvētkiem, kad cilvēki vairāk nekā ikdienā runā par palīdzību un ziedošanu, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā ir izveidojusi infografiku par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret palīdzības sniegšanu pasaules nabadzīgākajām valstīm.
Brisele, 2011. gada 15. decembris. ES pilsoņiem, kuri manto īpašumu ārzemēs, nodokļus mēdz uzlikt vairāk nekā viena dalībvalsts. Faktiski ārkārtējos gadījumos visa pārrobežu mantojuma vērtība var būt jāsamaksā nodokļos, jo vienam un tam pašam mantojumam nodokļa uzlikšanas tiesības var pieprasīt vairākas dalībvalstis, un tās arī var ārvalstīs esošam mantojumam uzlikt lielāku nodokli nekā pašmāju mantojumam. Pilsoņi var būt spiesti mantojumu pārdot, lai samaksātu nodokļus, un maziem uzņēmumiem īpašnieku nāves gadījumā var būt īpašuma pārņemšanas grūtības. Lai šīs problēmas risinātu, Komisija šodien pieņēma dokumentu kopumu par mantojuma nodokļiem. Tajā ietilpst paziņojums, ieteikums un darba dokuments, kuros Komisija analizē problēmas un piedāvā risinājumus saistībā ar pārrobežu mantojuma nodokli Eiropas Savienībā. ES komisārs nodokļu, muitas, revīzijas un krāpšanas apkarošanas jautājumos Aļģirds Šemeta komentē šādi:
Briselē, 2011. gada 15. decembrī. Lai sasniegtu mērķi līdz 2050. gadam samazināt emisijas par vairāk nekā 80 %, enerģijas ražošanai Eiropā jābūt tādai, kas gandrīz nerada oglekļa dioksīda emisijas. Kā to panākt, nepārtraucot enerģijas piegādi un neapdraudot konkurētspēju — uz šo jautājumu atbild "Enerģētikas ceļvedis līdz 2050. gadam", ar ko Komisija šodien nāk klajā. Dokumentā, kura pamatā ir vairāku attīstības scenāriju analīze, aprakstītas no oglekļa dioksīda emisijām brīvas enerģētikas sistēmas ietekme un nepieciešamais politiskais regulējums. Pēdējam vajadzētu ļaut dalībvalstīm izdarīt nepieciešamo izvēli enerģētikas jomā un izveidot stabilu uzņēmējdarbības vidi privātām investīcijām, galvenokārt līdz 2030. gadam.
Briselē, 2011. gada 15. decembrī. Eiropas Komisija ir izveidojusi jaunu instrumentu, lai palīdzētu uzņēmumiem, kas ir izstrādājuši inovatīvas vides tehnoloģijas. Vides tehnoloģiju verifikācijas (VTV) izmēģinājuma programmā tiks veikta neatkarīga jauno vides tehnoloģiju veiktspējas verifikācija. Tas ražotājiem palīdzēs pārbaudīt deklarētās veiktspējas uzticamību, savukārt tehnoloģiju pircējiem — iepazīt inovācijas, kas atbilst viņu vajadzībām.
© 2008-2025 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja