Briselē, 2011. gada 19. jūlijā. Eiropas Komisija ir izmaksājusi 25 miljonus eiro Nigēras Republikai. Šī summa ir pirmais budžeta atbalsta maksājums, kopš šā gada aprīlī darbu sāka jaunais prezidents Mahamadu Issufu (Mahamadou Issoufou) un 20. jūnijā pilnībā tika atsākta ES sadarbība ar Nigēru. Piešķirtais finansējums dos valdībai iespēju pastiprināt nabadzības izskaušanas pasākumus, uzsvaru liekot uz sociālajām jomām (izglītību un veselību).
Briselē, 2011. gada 19 jūlijs - Biodegvielas var kalpot kā ekoloģisks fosilo degvielu aizstājējs. Taču mums jāuzmanās, lai tropu meži un ar oglekli bagātie kūdrāji nepārvēršas par eļļas palmu vai cukurniedru plantācijām, kā arī rūpīgi jāseko tam, lai ES izmantotās biodegvielas radītu pamanāmus siltumnīcefekta gāzu ietaupījumus, salīdzinot ar fosilajiem kurināmajiem. Tāpēc ir jāpārbauda biodegvielu ilgtspējība. To var darīt dalībvalstis, bet var izmantot arī Eiropas Komisijas apstiprinātas brīvprātīgas shēmas. Šodien Komisija apstiprināja septiņas brīvprātīgās shēmas: “ISCC”, “Bonsucro EU”, “RTRS EU RED”, “RSB EU RED”, “2BSvs”, “RSBA” un “Greenergy”. Shēmu atzīšanas lēmums tieši attiecas uz visām 27 dalībvalstīm.
Briselē, 19. jūlijā. Eiropas Komisija (šodien) ir apstiprinājusi finansējumu 183 jauniem projektiem LIFE+ programmas ietvaros, kas ir Eiropas Savienības vides projektu finansēšanas instruments. Projekti ir no visām ES dalībvalstīm un aptver pasākumus tādās jomās kā dabas aizsardzība, klimata pārmaiņas, "tīrās" tehnoloģijas, vides politika un informācija un komunikācija par vides jautājumiem. Ieguldījumu kopsumma šajos projektos ir aptuveni 530 miljoni eiro, no kuriem ES piešķirs 244 miljonus eiro. Finansējums 1,8 miljonu eiro apmērā apstiprināts arī diviem projektiem no Latvijas – Gaujas nacionālajā parkā un Ķemeru nacionālajā parkā.
Briselē, 2011. gada 19. jūlijā. Komisāre Moire Gēgena-Kvinna šodien pavēstīja, ka nepilni 7 miljardi eiro atvēlēti, lai dotu spēcīgu impulsu pētniecības balstītai inovācijai. Paredzams, ka līdz šim lielākais šāda veida finansējums, ko Eiropas Komisija piešķīrusi saskaņā ar ES Septīto pētniecības pamatprogrammu, īstermiņā palīdzēs radīt aptuveni 174 000 darbavietu un 15 gadu laikā — gandrīz 450 000 darbavietu un IKP pieaugumu gandrīz 80 miljardu eiro apmērā[1]. ES pētniecības finansējums ir viena no politiskās darba kārtības prioritātēm, un tagad tam ierādīta centrālā vieta saskaņotas inovācijas stratēģijā “Inovācijas Savienība” (IP/10/1288, MEMO/10/473), kas Eiropai vajadzīga, lai konkurētu ar lielām, dinamiskām valstīm kā ASV un Ķīna.
[1] Pamatojoties uz NEMESIS modeli, kuru Eiropas pētniecības projekta DEMETER ietvaros izstrādājis prof. Pauls Zagamē (Paul Zagamé, Ecole Centrale Paris Erasme).
Brisele, 2011. gada 19. jūlijs - Eiropas Komisija ir nosūtījusi informācijas pieprasījumus divdesmit ES dalībvalstīm, kuras vēl nav paziņojušas par pasākumiem, ar kuriem valsts tiesību aktos pilnībā tiek īstenoti jaunie ES telesakaru noteikumi. Eiropas Parlamenta un ES Ministru padomes noteiktais termiņš jauno noteikumu īstenošanai bija 2011. gada 25. maijs. Informācijas pieprasījumi ir oficiāla paziņojuma vēstules atbilstoši ES pienākumu neizpildes procedūrai.
Briselē, 2011. gada 12. jūlijā - Četras no desmit Eiropas mājsaimniecībām iegādājas interneta, tālruņa un televīzijas pakalpojumu komplektu no viena operatora, liecina jaunais Eurobarometer apsekojums. Apsekojumā arī konstatēts, ka 65 % cilvēku izmaksu dēļ ierobežo sarunas pa mobilo tālruni un ka aizvien populārāka kļūst zvanīšana, izmantojot internetu. Apsekojums par elektroniskajiem sakariem mājsaimniecībās notika no 2011. gada 9. februāra līdz 8. martam 27 000 mājsaimniecību, kas reprezentē ES iedzīvotājus.
Briselē, 2011. gada 15. jūlijā. — Eiropas Komisija pauž aicinājumu ES dalībvalstīm izstrādāt un īstenot kopēju redzējumu attiecībā uz to, kā ES līmenī koordinēt pētījumus novecošanas jomā. Šāds ir galvenais vēstījums Komisijas tikko pieņemtajam ieteikumam "Ilgāks mūžs, labāka dzīve — demogrāfisko izmaiņu iespējas un problēmas". Ar šo ieteikumu skubina dalībvalstis piedalīties kopīgas plānošanas iniciatīvā attiecībā uz sabiedrības novecošanu, pētot šādus jautājumus: kā cilvēkiem noturēties darba tirgū? Kā palīdzēt vecāka gadagājuma cilvēkiem saglabāt savu aktīvo dzīvesveidu pēc iespējas ilgāk, esot veseliem un ar labāku dzīves kvalitāti? Kā panākt nākotnes aprūpes sistēmu ilgtspēju?
Briselē, 2011. gada 15. jūlijā. — Īstenojot Eiropas Komisijas priekšlikumus sēra satura samazināšanai flotes degvielās, varētu izdoties uzlabot gaisa kvalitāti. Ar šo priekšlikumu tiek ierosināts sēra dioksīda emisijas samazināt par līdz pat 90 %, bet cieto daļiņu emisijas — 80 %. Ieguvumi sabiedrības veselības izteiksmē būtu no 10 līdz 24 miljardiem eiro, daudzkārt pārsniedzot paredzamās izmaksas, kas aplēstas 2,6 līdz 11 miljardu apmērā. Teju puse Eiropas iedzīvotāju mīt vietās, kur vēl aizvien nav sasniegti ES gaisa kvalitātes mērķi. Tāpēc gaisa piesārņojums ir viena no nozīmīgākajām vides problēmām, kas dara raizes ES iedzīvotājiem.
Briselē, 2011. gada 14. jūlijā - Eiropas Komisija aicina dažādas ieinteresētās puses — telesakaru operatorus, interneta pakalpojumu sniedzējus, dalībvalstis, datu aizsardzības valsts iestādes, patērētāju organizācijas u. c. — paust viedokli par to, vai ir nepieciešami praktiski noteikumi, ar kuriem nodrošināt, ka par personas datu aizsardzības pārkāpumiem Eiropas Savienībā tiek ziņots koherenti. Pārskatītajā e-privātuma direktīvā (2009/136/EK), kura — kā viens no jauno ES telesakaru noteikumu bloka tiesību aktiem — stājās spēkā 2011. gada 25. maijā, ir noteikts, ka operatoriem un interneta pakalpojumu sniedzējiem ir bez nepamatotas kavēšanās jāinformē valsts iestādes un klienti par savā rīcībā esošo personas datu aizsardzības pārkāpumiem (sk. IP/11/622 un MEMO/11/320). Komisija vēlas apkopot informāciju, kuras pamatā būtu ar jaunajiem telesakaru noteikumiem saistītā prakse un pirmā pieredze to piemērošanā, pēc kuras vadoties Komisija pēc tam varētu ierosināt papildu noteikumus, lai ieviestu skaidrību, kā jānotiek ziņošanai par pārkāpumu gadījumiem, kādas procedūras jāievēro un kādi formāti jāizmanto. Piedalīties šajā apspriešanā var līdz 2011. gada 9. septembrim.
Briselē, 2011. gada 14. jūlijā. Eiropas Komisija šodien uzsākusi apspriešanu par Eiropas lauksaimniecības ražojumu popularizēšanas un ar tiem saistītās informācijas plānu nākotni. Publicējot Zaļo grāmatu par šiem jautājumiem, Komisija lūko rast risinājumus, kā izstrādāt mērķtiecīgāku un tālejošāku nākotnes stratēģiju, kas patērētājiem gan ES, gan ārpus tās veidotu skaidrāku priekšstatu par Eiropas lauksaimniecības ražojumu un pārtikas produktu kvalitāti, tradīcijām un pievienoto vērtību.
© 2008-2025 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja