Eiropas Komisija ir izsludinājusi ikgadējo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus finansējumam no LIFE+ programmas — Eiropas vides fonda. Priekšlikumus var iesniegt vienā no programmas trim komponentiem: daba un bioloģiskā daudzveidība, vides politika un pārvaldība, informācija un komunikācija. Kopā ir atvēlēti 267 miljoni eiro, ko piešķirs kā līdzfinansējumu piešķīruma līgumos. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2011. gada 15. jūlijs.
Korporatīvā Eiropa joprojām ir vīriešu pasaule – Eiropas lielākajos uzņēmumos tikai viena no desmit valdes locekļiem ir sieviete un 97 % gadījumu valdes priekšsēdētājs ir vīrietis. Pētījumi liecina, ka uzņēmumi, kuru vadībā ir vairāk sieviešu, pārspēj uzņēmumus, kuros ir tikai vīrieši. To darbības ienākumi ir lielāki, un tie spēj labāk piesaistīt talantīgus darbiniekus un izprast klientus. Eiropas sieviešu spēju pēc iespējas lielāka izmantošana darbā nāk par labu ne tikai uzņēmumam – tas ir ieguvums arī ekonomikai un sabiedrībai kopumā. 60 % universitāšu beidzēju ir sievietes, bet viņas joprojām nav pietiekami pārstāvētas amatos, kas ir saistīti ar ekonomisku lēmumu pieņemšanu. Šodien īpaši organizētā augstākā līmeņa sanāksmē Briselē Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Viviāna Redinga tiksies ar biržas sarakstā iekļautu uzņēmumu izpilddirektoriem un valdes priekšsēdētājiem no desmit Eiropas valstīm (skatīt pielikumu). Priekšsēdētāja vietniece Redinga vadīs uzņēmumu vadītāju sanāksmi kopā ar Eiropas Centrālās bankas Valdes locekli Ģertrūdi Tumpelu-Gugerelu. Viņi apspriedīs, kā vadošos amatos nodarbināt vairāk sieviešu, un to, vai pašregulācijai vai regulācijai vajadzētu būt veidam, kā ātri veikt būtiskas izmaiņas. Pēcpusdienā Komisijas Tiesiskuma departaments organizēs nelielu uzklausīšanu ar sociālajiem partneriem par to pašu tematu (skatīt pielikumu).
Eiropas Komisija cenšas pārdefinēt ES un aizjūras zemju un teritoriju (AZT) attiecības, ņemot vērā Lēmuma par aizjūras asociāciju pārskatīšanu. Eiropas komisārs attīstības jautājumos Andris Piebalgs 1. martā piedalīsies ikgadējā AZT un ES forumā (Numea, Jaunkaledonija), lai paustu savu atbalstu jaunai ES un AZT partnerībai, kas balstīta uz šo valstu īpašo situāciju. Komisija plāno paplašināt šīs attiecības, ietverot ne tikai nabadzības apkarošanu, bet arī AZT ilgtspējīgu attīstību, kuras pamatā ir partnerība ar savstarpēju izdevīgumu un pienākumiem. Komisārs Piebalgs 1. martā tiksies arī ar Francijas valdības locekli Marī-Lisu Panšāru (Marie-Luce Penchard) un Jaunkaledonijas Augsto komisāru (Francijas valdības pārstāvi Jaunkaledonijā) Albēru Dipuī (Albert Dupuy).
Piektdien, 25.februārī, Eiropas Savienības mājas konferenču zālē (Aspazijas bulvārī 28, 2.stāvā) notiks apaļā galda diskusija "Digitālā programma Eiropai – platjoslas pakalpojumu nodrošināšana iedzīvotājiem".
Stratēģija “Eiropa 2020” un Eiropas ekonomika lielā mērā balstās uz mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) potenciāla atraisīšanu. Eiropas Savienībā aptuveni 23 miljoni MVU nodarbina 67 % no privātā sektora darbaspēka. Mazās uzņēmējdarbības akts (MUA) ir ES politikas satvars, kura mērķis ir spēcināt MVU, lai tie varētu augt un veidot darba vietas. 2008.–2010. gadā, lai mazinātu administratīvo slogu, atvieglotu MVU piekļuvi finansējumam un atbalstītu to ienākšanu jaunos tirgos, Komisija un ES dalībvalstis īstenoja pasākumus, kas izklāstīti MUA. Kaut arī lielākā daļa MUA paredzēto iniciatīvu tiek jau īstenotas, pārskats par tā līdzšinējo īstenošanu atklāj — lai palīdzētu MVU, jādara vairāk.
Priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu un Eiropas Komisija 2011. gada 24. februārī uzņems premjerministra Vladimira Putina vadīto Krievijas valdību. Šajās vadītāju sarunās tiks apspriesti visi ES un Krievijas attiecību aspekti, sākot no Krievijas modernizācijas procesa atbalsta līdz tirdzniecības un enerģijas jautājumiem un no ciešākas sadarbības tehnoloģiju jomā līdz starptautiskajām attiecībām.
Trešdien, 23.februārī, plkst. 12.00 plašsaziņas līdzekļu pārstāvji tiek aicināti uz preses konferenci, kurā tiks iepazīstināti ar sabiedriskās domas aptaujas "Eirobarometrs 74" ziņojumu par Latviju.
Eiropas Komisija šodien paziņoja, kuriem projektiem tiks piešķirts Eiropas transporta tīkla (TEN-T) finansējums 170 miljonu eiro kopsummā svarīgas transporta infrastruktūras būvei un modernizācijai visā Eiropas Savienībā. Dotācijas, kas piešķirtas pēc 2010. gada 19. maijā publicētajiem ikgadējiem un daudzgadējiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, palīdzēs dalībvalstīm veidot trūkstošos transporta savienojumus, novērst transporta sistēmas vājās vietas un uzlabot transporta drošumu un drošību. Īpaša vērība tiks pievērsta tam, lai uzlabotu transporta sistēmas ilgtspējīgumu, popularizētu dažādu transporta veidu savienojamību, paātrinātu un veicinātu projektu īstenošanu un sniegtu atbalstu publiskām un privātām partnerībām.
Lai palielinātu iedzīvotāju un uzņēmēju uzticēšanos tiešsaistes darījumiem, Eiropas Komisija aicina iedzīvotājus un citas ieinteresētās personas izteikt savu viedokli par to, kā elektroniskie paraksti un elektroniskā identifikācija (eID) un autentifikācija var palīdzēt veidot Eiropas digitālo vienoto tirgu. Šobrīd problēmas ar personu identitātes un parakstu pārbaudīšanu ir būtisks faktors, kas kavē ES tiešsaistes ekonomikas attīstību. Elektroniskie paraksti un elektroniskā identifikācija (eID) un autentifikācija var būt svarīgs instruments, lai lietotāji un pakalpojumu sniedzēji varētu izmantot drošus, uzticamus un ērti izmantojamus tiešsaistes pakalpojumus, taču efektivitātes labad tas jāievieš visās dalībvalstīs. Minētās apspriešanas rezultāti tiks iekļauti Komisijas pārskatā par spēkā esošo E-paraksta direktīvu un ņemti vērā, sagatavojot plānoto iniciatīvu par savstarpēju elektroniskās identifikācijas un autentifikācijas atzīšanu. E-komercijas, e-uzņēmējdarbības veicināšana un vienkāršāka administratīvo procedūru veikšana tiešsaistē vienotajā tirgū ir Eiropas digitalizācijas programmas svarīgākie aspekti (sk. IP/10/581, MEMO/10/199 un MEMO/10/200). Apspriešanās tiešsaistē tiks organizēta līdz 2011. gada 15. aprīlim.
Gandrīz katrā astotajā mājsaimniecībā Eiropā ir bērns, kas jaunāks par sešiem gadiem. 19 miljonus jeb katru piekto no šiem bērniem apdraud nabadzība. Šodien Komisija pirmoreiz nāk klajā ar rīcības plānu, kura mērķis ir nodrošināt labāku dzīves sākumu ikvienam bērnam un izveidot sekmīgas mūžizglītības, sociālās integrācijas, personiskās izaugsmes un nodarbināmības pamatu vēlākiem dzīves posmiem. Komisijas priekšlikumos ietilpst aicinājums nodrošināt vispārēju piekļuvi kvalitatīvai pirmsskolas izglītībai, un tie palīdzēs īstenot arī divus Komisijas stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķus — samazināt mācības priekšlaicīgi pārtraukušo cilvēku īpatsvaru zem 10 % un novērst nabadzības un sociālās atstumtības risku vismaz 20 miljoniem cilvēku.
© 2008-2025 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja