Šodien Eiropas Komisija publicēja sarakstu ar 20 regulētiem karantīnas organismiem, kurus klasificē par prioritāriem karantīnas organismiem. Starp tiem ir baktērija Xylella fastidiosa, Japānas vabole, Āzijas ūsainis, kā arī citrusu zaļēšanas un citrusu melnplankumainības slimības, proti, organismi, kuru izraisītā ekonomiskā, vides un sociālā ietekme ES teritorijā jūtama vissmagāk. Dalībvalstīm būs jāsāk sabiedrības informēšanas kampaņas, jāveic ikgadēji apsekojumi un modelējošas mācības, kā arī jāsagatavo rīcības plāni šo kaitīgo organismu izskaušanai un ārkārtas situācijām.
9.oktobrī kultūras darbinieki no Madonas, Cesvaines, Ērgļu un Lubānas novadiem devās Europe Direct informācijas centra Gulbenē Madonas informācijas punkta organizētajā ekspedīcijā “ES projektu labās prakses izzināšana” – izbraukums pa vietām, kuru attīstība veicināta, saņemot ES finansējumu.
Trešdien, 30. oktobrī, ar semināru Rīgā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) sāks rudens semināru ciklu par labo praksi Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta izmantošanā. Novembrī bezmaksas semināri notiks arī visos reģionos.
Ja Apvienotā Karaliste izstāsies no ES bez vienošanās, tas ietekmēs cilvēkus un uzņēmumus Eiropā. ES pieņēma virkni pasākumu, lai mazinātu nekoordinētās izstāšanās negatīvo ietekmi.
Ceturtdien EP deputāti norādīja uz nepārprotamo risku, ka likumdevēji nepaspēs laikus vienoties par ES nākamo daudzgadu budžeta plānu 2021.-2027. gadam.
Komisijai un ES dalībvalstīm ir jāstiprina sociālā aizsardzība Eiropā, īstenojot ES sociālo tiesību pīlāru ar tiesību aktiem un pietiekamu finansējumu.
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir noslēgusi līgumu ar Latvijas Dzelzceļu par Kohēzijas fonda (KF) līdzekļu piešķiršanu elektrovilcienu infrastruktūras attīstīšanai. No Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem šim mērķim paredzēti vairāk nekā 318 miljoni eiro.
Vai joprojām saglabājas iespēja panākt vienošanos, pirms Apvienotā Karaliste izstājas no ES? Debatējot par notiekošajām Brexit sarunām, deputāti apsprieda izaicinājumus un iespējamās sekas.
EP deputāti prasa ES līderiem steidzami rīkoties, lai glābtu finansējumu ES programmām, novērstu klimata pārmaiņas un nepieļautu Brexit bez vienošanās.
Pāreja uz mazāk piesārņojošu ekonomiku prasa nozīmīgus ieguldījumus. ES vēlas nodrošināt privātā kapitāla plūsmu uz klimatam draudzīgiem projektiem, jo ar valstu iespējām nav pietiekami.
© 2008-2025 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja