Eiropas Komisija pieņem lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību attiecībā uz ES un ASV datu privātuma regulējumu. Lēmumā secināts, ka Amerikas Savienotās Valstis nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni, kas ir salīdzināms ar Eiropas Savienības līmeni, attiecībā uz persondatiem, ko saskaņā ar jauno regulējumu no ES nosūta ASV uzņēmumiem. Pamatojoties uz jauno lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību, persondati var droši plūst no ES uz ASV uzņēmumiem, kuri piedalās regulējumā, bez nepieciešamības ieviest papildu datu aizsardzības pasākumus.
Eiropas Komisija pieņem noteikumus Regulas par ārvalstu subsīdijām (“RĀS”) īstenošanai. Īstenošanas regulā ir sīki izklāstīti RĀS īstenošanas procesuālie aspekti. Tajā arī ietvertas veidlapas paziņošanai par koncentrācijas darījumiem, kas ietver ārvalstu finansējumu, un par publiskā iepirkuma procedūrās ietverto ārvalstu finansējumu.
5.jūlijā Komisija pieņēma vairākus pasākumus, kas vērsti uz galveno dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un kuri turklāt stiprinās ES pārtikas sistēmu un lauksaimniecības noturību.
3. jūlijā Komisija paziņoja 2023. gada “Erasmus+” uzaicinājuma rezultātus iniciatīvai “Eiropas universitātes”, kas sniedz atbalstu augstākās izglītības iestāžu aliansēm. Šīs Eiropas universitāšu alianses apvieno jaunu eiropiešu paaudzi, kurai ir iespēja studēt un strādāt dažādās Eiropas valstīs, dažādās valodās un pāri robežām, kā arī dažādās nozarēs un akadēmiskajās disciplīnās. Pateicoties šīm aliansēm, studenti var iegūt grādu, kombinējot studijas vairākās Eiropas valstīs. Tas veicina Eiropas augstākās izglītības iestāžu starptautisko konkurētspēju.
3.jūlijā Hāgā darbu sāka Starptautiskais centrs saukšanai pie atbildības par agresijas noziegumu pret Ukrainu (ICPA), ko uztur Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust). Jaunizveidotajam centram būs ļoti būtiska nozīme, lai izmeklētu Krievijas agresijas noziegumu pret Ukrainu un atvieglinātu tiesvedības procesu nākotnē notiekošajās tiesas prāvās. Šis centrs nodrošinās struktūru, lai atbalstītu un atvieglinātu patlaban notiekošās un nākotnē paredzētās izmeklēšanas par agresijas noziegumu un veicinātu apmaiņu ar pierādījumiem, kas savākti kopš Krievijas agresijas sākuma, un šādu pierādījumu analīzi.
Komisija ierosina mobilizēt papildu ES finansējumu ES lauksaimniekiem, kurus ietekmē nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, augstas resursu izmaksas un dažādas ar tirgu un tirdzniecību saistītas problēmas. 330 miljonus eiro vērto jauno atbalsta pasākumu paketi saņems 22 dalībvalstis. Turklāt dalībvalstis šodien apstiprināja 3. maijā iesniegto atbalsta pasākumu paketi 100 miljonu eiro apmērā lauksaimniekiem Bulgārijā, Ungārijā, Polijā, Rumānijā un Slovākijā. Ar vairākiem citiem pasākumiem, tostarp iespēju piešķirt lielākus avansa maksājumus, tiks atbalstīti lauksaimnieki, kurus skāruši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi.
Žurnāla “Latvijas intereses Eiropas Savienībā” numurā 2023/1 tiek aplūkoti gan jautājumi, kas bijuši aktuāli jau labu laiku – dezinformācija, digitalizācija, digitālā līdzdalība un migrācija –,gan jaunie dienaskārtības jautājumi – NATO transformācija un Ukrainas iekļaušanās ES.
13.jūnijā Komisija publiskoja konkrētus ieteikumus, lai atbalstītu sociālo ekonomiku — ekonomiku, kurā prioritāte ir nevis peļņa, bet cilvēki un sociālie un vides mērķi. Eiropā ir 2,8 miljoni sociālās ekonomikas struktūru, kuras kopumā nodarbina 13,6 miljonus cilvēku un piedāvā risināt mūsu sabiedrībā svarīgas problēmas. Minētās struktūras aptver ļoti dažādas nozares — no sociālajiem un aprūpes pakalpojumiem līdz mājokļiem, atpūtai un enerģijai par pieņemamu cenu —, un tās var būt organizētas dažādās formās, piemēram, kā kooperatīvi, brīvprātīgas apvienības, bezpeļņas asociācijas, fondi un sociālie uzņēmumi.
Komisija 13.jūnijā nāca klajā ar jaunu pasākumu kopumu, kura mērķis ir pilnveidot un stiprināt ES ilgtspējīga finansējuma satvara pamatus.
Šodien Eiropas Savienības Modernizācijas fonds ir izmaksājis 2,4 miljardus eiro 31 projektam septiņās saņēmējvalstīs, lai palīdzētu modernizēt to energosistēmas, samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas enerģētikā, rūpniecībā un transportā un uzlabot energoefektivitāti. Tā ir līdz šim kopīgi lielākā izmaksa, un tā veicinās Eiropas zaļo pārkārtošanos. Šīs investīcijas palīdz šīm dalībvalstīm samazināt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, sasniegt savus 2030. gada klimata un enerģētikas mērķrādītājus un veicināt ES ilgtermiņa apņemšanos līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.
© 2008-2024 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja