Ir stājusies spēkā Digitālās desmitgades politikas programma 2030. gadam – uzraudzības un sadarbības mehānisms, ar ko līdz 2030. gadam sasniegt kopīgus Eiropas digitālās pārveides mērķus.
Šogad Eiropas Savienība atzīmē 30. gadadienu, kopš darbojas vienotais tirgus – viens no lielākajiem sasniegumiem Eiropas integrācijas jomā un viens no galvenajiem tās virzītājspēkiem. Eiropas vienotais tirgus tika izveidots 1993. gada 1. janvārī, un tas nodrošina, ka preces, pakalpojumi, cilvēki un kapitāls var brīvi pārvietoties visā ES, tādējādi atvieglojot dzīvi cilvēkiem un paverot jaunas iespējas uzņēmumiem.
Šodien Madonas novada bibliotēkā aizvadīta koncertlekcija "Eiropas muzikālais ceļojums" - tikšanās ar mūziķi, saksofonistu Kārli Auziņu, ko organizēja Europe Direct Gulbenē pasākumu norises vieta Madonā.
Komisija šodien deviņām dalībvalstīm ir izmaksājusi vairāk nekā 6,5 miljardus eiro; tas ir pēdējais darījums saskaņā ar SURE — instrumentu, kas paredzēts Covid-19 pandēmijas skarto darbvietu un ienākumu aizsardzībai. Ar šodien veikto devīto, pēdējo maksājumu 19 dalībvalstīm SURE ietvaros sniegtās finansiālās palīdzības kopējais apjoms sasniedz 98,4 miljardus eiro. Šodien veikto maksājumu summas ir šādas: Bulgārijai 460 miljoni eiro, Kiprai 29 miljoni eiro, Čehijai 2,5 miljardi eiro, Grieķijai 900 miljoni eiro, Horvātijai 550 miljoni eiro, Lietuvai 142 miljoni eiro, Latvijai 167 miljoni eiro, Polijai 1,5 miljardi eiro un Portugālei 300 miljoni eiro. Visas deviņas dalībvalstis arī jau iepriekš ir saņēmušas finansiālu atbalstu saskaņā ar SURE.
Šodien Briselē notiek programmas Erasmus+ 35. gadadienas svētku noslēguma pasākums. Programma Erasmus+ tika izveidota 1987. gadā, un gandrīz 13 miljoniem cilvēku tā ir devusi iespējas studēt, praktizēties, strādāt un darīt brīvprātīgo darbu ārzemēs. Arī nākamajos gados programmā Erasmus+ cilvēkiem būs iespējas mācīties un piedalīties starptautiskos projektos.
Tas, ka Eiropas Komisija apstiprina visus 28 stratēģiskos plānus (vienu katrai ES valstij un divus Beļģijai), iezīmē 2023. gada 1. janvārī paredzēto jaunās kopējās lauksaimniecības politikas sākumu.
Šodien Eiropas Komisija un Ziemeļvalstu Investīciju banka (ZIB) parakstīja InvestEU garantijas nolīgumu, kura vērtība ir līdz 114 miljoniem eiro. Nolīgums ļaus piesaistīt ZIB finansējumu līdz 480 miljonu eiro apmērā investīcijām ilgtspējīgā infrastruktūrā, pētniecībā, inovācijā un digitalizācijā Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs, kā arī Polijā. Paredzams, ka tas savukārt mobilizēs publiskā un privātā sektora investīcijas kopumā aptuveni 2 miljardu eiro apmērā.
Šodien Eiropas Komisija pieņēma priekšlikumu regulai, kuras mērķis ir ES līmenī saskaņot starptautisko privāttiesību noteikumus attiecībā uz vecāku stāvokli. Priekšlikums ir vērsts uz bērna labākajām interesēm un tiesībām. Tas nodrošinās juridisko skaidrību visu veidu ģimenēm, kas atrodas pārrobežu situācijā ES, neatkarīgi no tā, vai tās pārceļas no vienas dalībvalsts uz citu, lai ceļotu vai dzīvotu, vai tāpēc, ka tām ir ģimenes locekļi vai īpašums citā dalībvalstī. Viens no galvenajiem priekšlikuma aspektiem ir tas, ka vecāku stāvoklis, kas noteikts kādā ES dalībvalstī, būtu jāatzīst visās pārējās dalībvalstīs bez jebkādas īpašas procedūras.
Komisija šodien pieņēma Eiropas Inovācijas padomes (EIP) 2023. gada darba programmu. 2023. gadā tā zinātniekiem un novatoriem paver finansējuma iespējas 1,6 miljardu eiro apmērā, lai izvērstu radikālas tehnoloģijas un radītu jaunus tirgus. Vairāk nekā pusmiljards eiro ir paredzēti nākamās paaudzes tehnoloģijām Eiropas stratēģiskajās jomās, tostarp enerģijas uzkrāšanai, kvantu, pusvadītāju un pārtikas nodrošinājumam.
Eiropas Komisija šodien nāca klajā ar pasākumiem, kuru mērķis ir turpmāk pilnveidot kapitāla tirgu savienību (KTS), lai: padarītu ES tīrvērtes pakalpojumus pievilcīgākus un noturīgākus, tādējādi atbalstot ES atvērto stratēģisko autonomiju un saglabājot finanšu stabilitāti; visā Eiropas Savienībā saskaņotu konkrētus noteikumus par uzņēmumu maksātnespēju, padarot tos efektīvākus un palīdzot veicināt investīcijas pārrobežu mērogā; ar jauna akta par iekļaušanu biržas sarakstā palīdzību mazinātu administratīvo slogu visu lielumu uzņēmumiem (it īpaši MVU), lai tie varētu labāk piekļūt publiskajam finansējumam, kotējoties biržu sarakstos.