Eiropa inovācijā tuvinās ASV un Japānai, bet ES
dalībvalstīs inovācija vēl aizvien rit ļoti dažādos tempos, un atšķirības
izlīdzinās tikai nedaudz. Reģionu līmenī atšķirības inovācijas ziņā ir vēl
krasākas; gandrīz katrā piektajā ES reģionā jauninājumi ir gājuši mazumā. Tie
ir svarīgākie rezultāti Eiropas Komisijas Inovācijas
savienības 2014. gada rezultātu pārskatā un reģionu inovācijas 2014. gada rezultātu pārskatā. Kopumā ES
vērtējums nav daudz mainījies — priekšgalā ir Zviedrija, tai seko Dānija,
Vācija un Somija, kuras pētniecībā un inovācijā investē visvairāk. Vislielāko
progresu ir panākušas Portugāle, Igaunija un Latvija. Kopējie panākumi ir gūti,
pateicoties ES pētniecības sistēmas atvērtībai un pievilcībai, kā arī uzņēmumu
sadarbībai jauninājumu jomā un zināšanu komercializācijai, ko mēra, nosakot no
licencēm un patentiem ārzemēs gūtos ieņēmumus. Lai gan ir palielinājušies
publiskā sektora izdevumi pētniecības un izstrādes jomā, to aizēno tas, ka
nepārtraukti ir samazinājušies ieguldījumi riska kapitālā un ar pētniecību un
izstrādi nesaistītie inovāciju ieguldījumi uzņēmumos.
Sievietes
Eiropā joprojām strādā 59 dienas gadā „par velti” – to liecina Eiropas
Komisijas šodien publiskotie jaunākie dati. Vīriešu un sieviešu darba samaksas
atšķirība (visā ekonomikā konstatētā vidējā atšķirība starp sieviešu un vīriešu
saņemto darba samaksu par vienu stundu) pēdējos gados gandrīz nav mainījusies
un paliek apmēram 16 % līmenī (tā ir 16,4 %, proti, tāpat kā pirms
gada). Jaunākie dati nozīmē to, ka otro
gadu pēc kārtas vienlīdzīgas samaksas diena Eiropā ir 28. februārī.
Šis ES mēroga pasākums iezīmē jaunajā kalendārajā gadā to dienu, no kuras
sievietes patiešām sāk saņemt atalgojumu par savu darbu. Tas nozīmē, ka
sievietes pašlaik gadā strādā 59 dienas „par velti”, līdz viņas ir
nopelnījušas tikpat daudz, cik vīrieši. Šī ir ceturtā reize, kad Eiropas līmenī tiek atzīmēta vienlīdzīgas darba samaksas diena – Komisija to
uzsāka 2011. gada 5. martā (skatīt IP/11255),
otro reizi šī diena tika atzīmēta 2012. gada 2. martā (skatīt IP/12/211),
un trešo reizi – 2013. gada 28. februārī (IP/13/165).
Nedēļas galvenie ES notikumi
Eiropas institūcijās, ES mājā (Aspazijas bulv. 28) un citur Rīgā/Latvijā - no 3.-9.martam.
ES māja aicina apmeklēt Eiropas karjeras dienu un uzzināt,
kā kļūt par pieprasītu darbinieku – bezmaksas seminārs visiem interesentiem jau
5.martā no 11:00 – 15:00 ES mājā, Aspazijas bulvārī 28!
Eiropas Komisijas ziemas prognoze paredz, ka
ekonomikas atlabšana turpināsies lielākajā daļā dalībvalstu un Eiropas
Savienībā kopumā. 2013. gada pavasarī beidzās recesija. Trīs ceturkšņus
pēc kārtas ekonomika lēnām atveseļojās, un tagad tiek prognozēta mērena
izaugsmes palielināšanās. Pēc 2014. gada, kad reālais IKP pieaugums bija 1,5 %
ES un 1,2 % eirozonā, gaidāms, ka ekonomiskā aktivitāte 2015. gadā
palielināsies līdz attiecīgi 2,0 % ES un 1,8 % eirozonā. Šie rādītāji
ir palielinājušies par 0,1 procentpunktu salīdzinājumā ar 2013. gada
rudens ekonomikas prognozi. Prognozes pamatā ir pieņēmums, ka, ES un
dalībvalstu līmenī īstenojot plānotos politikas pasākumus, atjaunosies
uzticēšanās sistēmai un uzlabosies finanšu nosacījumi, bet dalībvalstīs raitāk
veiksies ekonomiskās korekcijas, paaugstinot to izaugsmes potenciālu.
Nedēļas galvenie ES notikumi
Eiropas institūcijās, ES mājā (Aspazijas bulv. 28) un citur Rīgā/Latvijā.
Pirmdien EP pirmo reizi uzklausīja Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Iniciatīvas “Ūdens ir cilvēka tiesības” mērķis ir ierosināt tiesību aktus, kas īsteno cilvēktiesības uz ūdeni un sanitāriju kā svarīgu sabiedrisko pakalpojumu, kas pieejams visiem. “Es ticu Eiropas vienprātībai “, pēc uzklausīšanas sacīja pilsoņu iniciatīvas komitejas priekšsēdētāja Anna-Marī Perē. Uzklausīšanu vadīja Vides un sabiedrības veselības komitejas priekšsēdētājs Matias Grote (S&D, Vācija).
ES māja
sadarbībā ar Grieķijas vēstniecību ikvienu interesentu 26.februārī aicina uz
Grieķijas kino vakaru, kura ietvaros būs skatāma grieķu režisora Panteļa
Vulgaris filma „Līgavas”. Seansa sākums pulksten 17:30.
17. februārī, Ministru kabinets apstiprināja Latvijas prezidentūras
Eiropas Savienības Padomē logo, kura pamatā likts arhetipisks
dzirnakmens tēls. Latvijas prezidentūras logo autors ir dizaina
grafiķis, Latvijas metāla naudas koncepcijas un dizaina autors Gunārs
Lūsis.
Šeit Jūs varat aplūkot Eiropas Komisijas zināmo šīs nedēļas notikumu plānu.