Diskusijas par labu
pārvaldību ik pa brīdim uzvirmo Latvijas un Eiropas Savienības publiskajā telpā
gan saistībā ar amatpersonu uzvedību, gan publiskās pārvaldes efektīvu darbību.
Sabiedrības kritiskā attieksme pret veidu, kā tiek pārvaldīta ES, valstis un
pašvaldības, liecina, ka nepieciešama šīs tēmas aktualizācija arī
Latvijā.
Digitālā ēra mūs padarījusi atkarīgus no tiešsaistes
blaknēm - mūsu dati ir pieejami internetā, tos nododam tirgotājiem un
pakalpojumu sniedzējiem. Kā uzsver eksperti, daudzi nav aizdomājušies, ka arī
lejupielādējot aplikācijas, diezgan brīvi dodam pieeju savas mobilās ierīces
datiem. Kā sargāt sevi pašiem un kādi būs ieguvumi no ES datu reformas, kuru
plānots pieņemt vēl šī Eiropas Parlamenta sasaukuma laikā - līdz maijam?
Eiropas Komisija šodien ierosināja jaunus noteikumus,
lai nepieļautu, ka vislielākās un strukturāli sarežģītākās bankas iesaistās
riskantā tirdzniecībā savā vārdā. Jaunie noteikumi arī pilnvaro uzraudzītājus
pieprasīt minētajām bankām nošķirt konkrētas iespējami riskantas tirdzniecības
darbības no noguldījumu pieņemšanas darījumiem, ja šādas darbības apdraud
finanšu stabilitāti. Komisija līdztekus šim priekšlikumam ir pieņēmusi papildu
pasākumus, kuru mērķis ir palielināt noteiktu darījumu pārredzamību paralēlajā
banku sistēmā. Minētie pasākumi papildina jau uzsāktās vispārējās reformas ES
finanšu nozarē.
Divus gadus pēc tam, kad Eiropas Komisija ierosināja
apjomīgu ES datu aizsardzības noteikumu reformu, lai pielāgotu tos
21. gadsimta vajadzībām (IP/12/46), ir
panākts ievērojams progress (27. janvāra MEMO/14/60). 2013. gada oktobrī
Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja – Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu
komiteja (LIBE) – ar lielu balsu
vairākumu atbalstīja Komisijas priekšlikumus (MEMO/13/923). Kopš tā laika ministri
Tieslietu padomes ietvaros vairākkārt ir apsprieduši priekšlikumus, taču vēl
nav vienojušies par pilnvarojumu, lai sāktu sarunas ar Eiropas Parlamentu.
Šodien – Eiropas Datu aizsardzības dienā – Komisijas priekšsēdētāja vietniece
un ES tiesiskuma komisāre Viviāna Redinga savā runā Eiropas politikas pētījumu
centrā (CEPS) aicināja ieviest
„Eiropas paktu datu aizsardzībai” (SPEECH/14/62).
Uzzini, kas ir Eiropas Savienības Padome un ko nozīmē Latvijas prezidentūra tajā.
2013. gada 5. decembrī Eiropas Komisija uzsāka sabiedrisko
apspriešanu par autortiesību regulējuma pārskatīšanu Eiropas Savienībā.
Sabiedriskās apspriešanas ietvaros ikviens ir aicināts sniegt savu viedokli un
priekšlikumus par virkni aktuālu autortiesību jautājumu, tā palīdzot uzlabot
autortiesību regulējumu un tā piemērošanu Eiropas Savienībā, tostarp
Latvijā.
Aicina piedalīties informatīvā seminārā par iespējām veidot jaunatnes jomas
projektus ES programmā „Erasmus+”, aktualitātēm 2014. gadā un e-formu
aizpildīšanu.
Sekojot
sekmīgam trīs gadus ilgušās Eiropas Savienības (ES) finanšu palīdzības
programmas noslēgumam, 2013.gada novembrī Latvijā uzturējās ceturtā Eiropas
Komisijas pēcprogrammas uzraudzības misija, kas tika veikta kopā ar Eiropas
Centrālo banku (ECB). Pēcprogrammas uzraudzības vizītes notiek divreiz gadā līdz
laikam, kad būs atmaksāti 75% no ES aizdevuma Latvijai (sagaidāmais atmaksas
termiņš – 2015. gads).
ES māja ikvienu interesentu 27.janvārī pulksten 16:00 aicina uz grieķu
valodas meistarklasi, kuras laikā būs iespēja ne tikai iepazīt grieķu valodas
pamatus, bet arī uzzināt vairāk par Grieķijas kultūru. Pasākums notiks ES mājā,
Aspazijas bulvārī 28.
Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē norisināsies 2015.gada
pirmajā pusē. Tās laikā Rīgā notiks aptuveni 200 dažādu pasākumu.
Latviju apmeklēs vairāk nekā 25 000 ārvalstu viesu, tajā skaitā ES
dalībvalstu un institūciju augstākās amatpersonas, kā arī ārvalstu
prese. Latvija šajā laikā būs visas Eiropas Savienības uzmanības centrā,
tādēļ svarīgi viesiem radīt vislabāko iespaidu.
© 2008-2025 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja