Lai veicinātu Latvijas vidusskolēnus zināšanas par eiro ieviešanas priekšrocībām un trūkumiem, ES māja izsludina eseju konkursu „Ko Latvijai nozīmē eiro ieviešana?”. Darbus konkursam iespējams iesniegt no 21.janvāra līdz 15.februārim, un septiņiem labāko darbu autoriem Eiropas Parlamenta deputāti Sandra Kalniete, Kārlis Šadurskis un Inese Vaidere dāvinās braucienu Briseli.
Kur un kā Latvija ieguldīs Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus nākamajos septiņos gados? Kā tie uzlabos iedzīvotāju stāvokli un veicinās valsts ekonomisko izaugsmi? Par šiem un citiem jautājumiem otrdien, 4.decembrī, Rīgā sāksies Eiropas Komisijas (EK) un Latvijas 2014.-2020.gada Eiropas Savienības (ES) budžeta plānošanas perioda neformālais dialogs – process, kura rezultātā abām pusēm nākamā gada laikā jāvienojas par Eiropas fondu līdzekļu izmantošanas principiem Latvijā pēc 2013.gada.
Efektīvs, savstarpēji savienots un pārredzams Eiropas iekšējais enerģijas tirgus piedāvās pilsoņiem un uzņēmumiem drošu un ilgtspējīgu energoapgādi ar viszemākajām iespējamajām izmaksām. Ar šodienas paziņojumu par to, kā uzlabot iekšējā tirgus darbību, Komisija aicina dalībvalstis pastiprināt centienus transponēt un īstenot pašreizējos ES iekšējā enerģijas tirgus noteikumus. Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm, lai uzlabotu patērētāju iespējas un samazinātu valsts iejaukšanos, kas kropļo tirgu.
Latvijas nodokļu sistēma pēdējā laikā atkal kļuvusi par visā sabiedrībā plaši apspriestu tēmu, tāpēc Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecība Latvijā tieši uz nākamā gada Latvijas budžeta pieņemšanas laiku ir izveidojusi infografiku, kurā salīdzinātas atsevišķu nodokļu likmes ES dalībvalstīs.
Sausums un neraža, kuru dēļ uzliesmoja pārtikas krīze Āfrikas raga reģionā un Sāhelas reģionā, divos pagājušajos gados izraisīja neskaitāmus nāves gadījumus. Arī citur pasaulē iedzīvotājus skāra liels sausums, plūdi un citi dramatiski notikumi.
Eiropas Komisija nākusi klajā ar priekšlikumu veidot fondu vistrūcīgāko personu atbalstam. Tas dalībvalstīs atbalstītu palīdzības programmas, kuru ietvaros tiek nodrošināta pārtika vistrūcīgākajiem cilvēkiem, kā arī apģērbs un citas nepieciešamības preces bezpajumtniekiem un maznodrošinātiem bērniem. Tagad minētais priekšlikums tiek nosūtīts Eiropas Parlamentam (EP) un Eiropas Savienības (ES) Ministru padomei apstiprināšanai.
Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā organizē fotogrāfiju – eseju konkursu "Paaudžu solidaritāte" un aicina tajā piedalīties ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Konkursa partneris ir Delfi.lv. Balvas uzvarētājiem.
Transportlīdzekļu pārbaudes ir priekšnosacījums ceļu satiksmes drošībai. Uz Eiropas ceļiem ik dienas vairāk nekā 5 cilvēki iet bojā negadījumos, kuru cēloņi ir tehniskas kļūmes. Tāpēc Eiropas Komisija šodien ir pieņēmusi jaunu noteikumu kopumu nolūkā pastiprināt šo pārbaužu režīmu un paplašināt tā tvērumu.
Latvijas iedzīvotājiem un sabiedriskajām organizācijām vēl ir divi mēneši laika, lai izteiktu viedokli līdz šim lielākajā ES sabiedriskajā apspriešanā par pilsoņu tiesībām un palīdzētu izstrādāt politikas darba kārtību nākamajiem gadiem.
Priekšlikums, ar kuru šodien nāk klajā Komisija, ievērojami stimulēs klīnisko pētniecību Eiropā, jo tiks vienkāršoti klīnisko pētījumu normatīvie noteikumi. Klīniskie izmēģinājumi — zāļu testēšana ar cilvēkiem — dod iespēju pacientiem piekļūt visnovatoriskākajām ārstēšanas metodēm. Vienlaikus klīniskā pētniecība — joma, kurā Eiropas Savienībā (ES) ik gadu tiek investēti vairāk nekā 20 miljardi eiro, būtiski veicina stratēģijā “Eiropa 2020” paredzēto izaugsmes politiku. Klīniskiem pētījumiem ir izšķirīga nozīme zāļu izstrādē un reģistrēto zāļu lietojuma pilnveidošanā un salīdzināšanā. Klīniskajos pētījumos iegūtos datus pētnieki izmanto publikācijās, bet farmācijas uzņēmumi — tirdzniecības atļauju pieprasīšanai. Ieviešot šodien ierosinātos pasākumus, tiks paātrinātas un vienkāršotas atļauju pieprasīšanas un ziņojumu sagatavošanas procedūras, vienlaikus saglabājot augstus standartus attiecībā uz pacientu drošību un iegūto datu ticamību un noturību. Pasākumi arī palīdzēs skaidrāk nošķirt pienākumus atkarībā no pētījuma riska profila un uzlabot minēto pētījumu, tostarp trešās valstīs veikto pētījumu, pārredzamību.