Komisija ierosina pasākumus, ar kuriem, par Eiropas pārtikas, lauksaimniecības un lauku apvidu nākotni domājot, iecerēts atbalstīt paaudžu nomaiņu lauksaimniecībā

Eiropas Komisija 21.oktobrī nākusi klajā ar “Stratēģiju par paaudžu nomaiņu lauksaimniecībā”, kurā izklāstīts skaidrs plāns, kā atbalstīt gados jaunus lauksaimniekus un ieinteresēt cilvēkus pievērsties lauksaimniecībai. Stratēģijas mērķis ir panākt, lai gados jauno lauksaimnieku īpatsvars ES līdz 2040. gadam divkāršotos, proti, aptuveni 24% no Eiropas lauksaimniekiem būtu gados jaunie lauksaimnieki un jaunsaimnieki.

Šajā nolūkā Komisija ieteic dalībvalstīm – īpaši tām, kas šajā ziņā atpaliek, – paaudžu nomaiņu veicinošiem pasākumiem atvēlēt vismaz 6 % no lauksaimniecības izdevumiem, bez tam iecerēta iespēja mobilizēt vēl papildu resursus. Turklāt stratēģija aicina izstrādāt valsts stratēģijas, kā līdz 2028. gadam sekmēt paaudžu nomaiņu lauksaimniecībā, un tajās dalībvalstis, balstoties uz Komisijas ieteikumiem, aprakstīs, kā plāno novērst pašreizējos šķēršļus, un noteiks precīzi mērķētus atbalsta pasākumus. Par panākto progresu dalībvalstīm būs regulāri jāziņo. Šo centienu rezultāts būs ilgtspējīga, noturīga un pievilcīga lauksaimniecības nozare, kas piemērota nākotnes vajadzībām.

Gados jauniem lauksaimniekiem ir būtiska nozīme ES nodrošinātībā ar pārtiku un lauku apvidu dzīvīguma uzturēšanā. Lai saglabātu lauksaimniecības noturību un pievilcību, jāsagādā apstākļi, kādos jaunieši ir gatavi veidot dzīvi un karjeru laukos, – šajā sakarā svarīgas ir ne tikai tiesības, bet arī vēlme palikt. Tomēr nozare saskaras ar nopietnām grūtībām, tādām kā darbaspēka novecošana, lauku iedzīvotāju skaita sarukšana un ekonomiskas un vidiskas problēmas. Ierobežota piekļuve zemei un kredītiem ar pieņemamiem nosacījumiem, zemāki ienākumi un vajadzīgo prasmju trūkums attur jaunpienācējus, savukārt mantošanu aizvien sarežģī administratīvi un finansiāli šķēršļi. Šo jautājumu risināšana ES ir gan stratēģiska nepieciešamība, gan visas sabiedrības uzdevums.

Stratēģijas īstenošana: nākamie soļi paaudžu nomaiņas ceļā

Stratēģijas mērķis ir atbalstīt un sagatavot nākamo ES lauksaimnieku paaudzi. Tajā atzīts, ka gados jaunie lauksaimnieki saskaras ar specifiskām problēmām, kurām jāpievēršas visos – ES, valsts un reģionu – pārvaldības līmeņos un dažādās rīcībpolitikās.

Lai to panāktu, stratēģijā noteikti pieci galvenie rīcības virzieni: piekļuve zemei, finansējums, prasmes, pietiekami augsts dzīves līmenis lauku apvidos un atbalsts mantošanas gadījumā. Katrā virzienā ieplānotas mērķorientētas pamatiniciatīvas, kuru piemēri doti turpinājumā:

• nākamā perioda KLP ierosināt obligātu “starta komplektu”, kas gados jauno lauksaimnieku ienākšanu un darbības uzsākšanu nozarē atvieglos ar visaptverošu intervenču kopumu, arī ar darbības uzsākšanai paredzētu fiksētas summas maksājumu līdz 300 000 eiro apmērā;
• līdzekļus mērķtiecīgāk novirzīt par labu gados jaunajiem lauksaimniekiem;
• sadarbībā ar EIB izstrādāt garantiju shēmas un/vai procentu likmju subsīdijas, kas atvieglo piekļuvi finansējumam;
• izveidot Eiropas zemes novērošanas centru, kas uzlabo lauksaimniecības platību pārredzamību. Tas palīdzēs lauksaimniekiem piekļūt pieejamajai zemei, atbalstīs lauku saimniecību pēctecību, nodrošinās pamatu politiskiem lēmumiem, novērsīs spekulācijas ar zemi, tādējādi atvieglojot jaunpienācējiem lauksaimniecības uzsākšanu;
• attiecīgos, ar mantošanu saistītos, paaudžu nomaiņas aspektus integrēt Eiropas pusgadā, pensiju, pensionēšanās un lauku saimniecību nodošanas reformas iekļaut valstu rīcībpolitikas satvaros, lai tādā veidā veicinātu savlaicīgu mantošanu un zemes mobilitāti;
• aicināt gados jaunos lauksaimniekus piedalīties programmā “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, kurā viņi var apgūt labu lauksaimniecisko praksi ārvalstīs vai dažādot savus ieņēmumus, mācoties no citām nozarēm;
• veicināt labus dzīves apstākļus lauku apvidos, vienlaikus atbalstot vietējo attīstību un jauniešu un sieviešu līdzdalību;
• līdzfinansēt lauku saimniecību atspaida pakalpojumus, kas sagādā lauksaimnieku aizvietotājus slimības, atvaļinājuma vai kāda aprūpēšanas laikā un tādējādi uzlabo viņu darba un privātās dzīves līdzsvaru.

Stratēģiju iecerēts īstenot vairākos savstarpēji saistītos līmeņos, proti, ar tagadējo un gaidāmo KLP, ar savstarpēji papildinošām ES rīcībpolitikām, ar ES valstu vadītām darbībām tādās jomās kā piekļuve zemei, nodokļi, izglītība un pensijas, kā arī ar ieinteresēto personu iniciatīvām. Lai apzinātos šķēršļus pārvarētu, vajadzīga spēcīga valstu un reģionu iesaiste, kas dos jūtamu rezultātu.

Konteksts

Eiropas lauksaimniecībā novecošana norit straujāk nekā citās nozarēs. Patlaban lauksaimnieku vidējais vecums ES ir 57 gadi, un tikai 12 % no viņiem ir jaunāki par 40 gadiem, tātad ieskaitāmi gados jauno lauksaimnieku kategorijā. Šī nelīdzsvarotība apdraud ilgtermiņa nodrošinātību ar pārtiku, ES stratēģisko autonomiju pārtikas ražošanā un Eiropas lauksaimniecības veidoto ainavu ilgtspēju.

Turklāt lauku jauniešu skaits sarūk. Laikā no 2013. līdz 2019. gadam laukos dzīvojošu 15–24 gadus vecu jauniešu skaits 28 dalībvalstu ES no 3,6 miljoniem nokritās līdz 1,9 miljoniem, bet 25–29 gadus vecu jauniešu skaits – no 6,9 miljoniem līdz 5,9 miljoniem.

Liela daļa gados vecāku lauksaimnieku ir zemes īpašnieki, turpretī jaunākās paaudzes lauksaimniekiem bieži nākas zemi nomāt, attiecīgi 15 miljonus hektāru viņi apstrādā, būdami nomnieki, bet īpašnieka statusā – tikai 10 miljonus hektāru. Apgrūtināta piekļuve zemei un kredītiem ar pieņemamiem nosacījumiem, kā arī pamatprasmju trūkums ir un paliek lielākie gados jauno lauksaimnieku šķēršļi. 2022. gadā gados jaunajiem lauksaimniekiem 27 ES valstīs trūka finansējuma 14,1 miljarda eiro apmērā, kas ir 22 % no kopējā nozarē trūkstošā finansējuma.

Plašāka informācija

Paziņojums

Jautājumi un atbildes

Komisijas dienestu darba dokuments

Tīmekļa lapa AGRI portālā

KLP tīkla pētījums par paraugpraksi dalībvalstīs

Analītisks kopsavilkums, kurā aprakstīts “gados jauns lauksaimnieks mūsdienu ES”