Šajā nolūkā Komisija ieteic dalībvalstīm – īpaši tām, kas šajā ziņā atpaliek, – paaudžu nomaiņu veicinošiem pasākumiem atvēlēt vismaz 6 % no lauksaimniecības izdevumiem, bez tam iecerēta iespēja mobilizēt vēl papildu resursus. Turklāt stratēģija aicina izstrādāt valsts stratēģijas, kā līdz 2028. gadam sekmēt paaudžu nomaiņu lauksaimniecībā, un tajās dalībvalstis, balstoties uz Komisijas ieteikumiem, aprakstīs, kā plāno novērst pašreizējos šķēršļus, un noteiks precīzi mērķētus atbalsta pasākumus. Par panākto progresu dalībvalstīm būs regulāri jāziņo. Šo centienu rezultāts būs ilgtspējīga, noturīga un pievilcīga lauksaimniecības nozare, kas piemērota nākotnes vajadzībām.
Gados jauniem lauksaimniekiem ir būtiska nozīme ES nodrošinātībā ar pārtiku un lauku apvidu dzīvīguma uzturēšanā. Lai saglabātu lauksaimniecības noturību un pievilcību, jāsagādā apstākļi, kādos jaunieši ir gatavi veidot dzīvi un karjeru laukos, – šajā sakarā svarīgas ir ne tikai tiesības, bet arī vēlme palikt. Tomēr nozare saskaras ar nopietnām grūtībām, tādām kā darbaspēka novecošana, lauku iedzīvotāju skaita sarukšana un ekonomiskas un vidiskas problēmas. Ierobežota piekļuve zemei un kredītiem ar pieņemamiem nosacījumiem, zemāki ienākumi un vajadzīgo prasmju trūkums attur jaunpienācējus, savukārt mantošanu aizvien sarežģī administratīvi un finansiāli šķēršļi. Šo jautājumu risināšana ES ir gan stratēģiska nepieciešamība, gan visas sabiedrības uzdevums.
Stratēģijas īstenošana: nākamie soļi paaudžu nomaiņas ceļā
Stratēģijas mērķis ir atbalstīt un sagatavot nākamo ES lauksaimnieku paaudzi. Tajā atzīts, ka gados jaunie lauksaimnieki saskaras ar specifiskām problēmām, kurām jāpievēršas visos – ES, valsts un reģionu – pārvaldības līmeņos un dažādās rīcībpolitikās.
Lai to panāktu, stratēģijā noteikti pieci galvenie rīcības virzieni: piekļuve zemei, finansējums, prasmes, pietiekami augsts dzīves līmenis lauku apvidos un atbalsts mantošanas gadījumā. Katrā virzienā ieplānotas mērķorientētas pamatiniciatīvas, kuru piemēri doti turpinājumā:
Stratēģiju iecerēts īstenot vairākos savstarpēji saistītos līmeņos, proti, ar tagadējo un gaidāmo KLP, ar savstarpēji papildinošām ES rīcībpolitikām, ar ES valstu vadītām darbībām tādās jomās kā piekļuve zemei, nodokļi, izglītība un pensijas, kā arī ar ieinteresēto personu iniciatīvām. Lai apzinātos šķēršļus pārvarētu, vajadzīga spēcīga valstu un reģionu iesaiste, kas dos jūtamu rezultātu.
Konteksts
Eiropas lauksaimniecībā novecošana norit straujāk nekā citās nozarēs. Patlaban lauksaimnieku vidējais vecums ES ir 57 gadi, un tikai 12 % no viņiem ir jaunāki par 40 gadiem, tātad ieskaitāmi gados jauno lauksaimnieku kategorijā. Šī nelīdzsvarotība apdraud ilgtermiņa nodrošinātību ar pārtiku, ES stratēģisko autonomiju pārtikas ražošanā un Eiropas lauksaimniecības veidoto ainavu ilgtspēju.
Turklāt lauku jauniešu skaits sarūk. Laikā no 2013. līdz 2019. gadam laukos dzīvojošu 15–24 gadus vecu jauniešu skaits 28 dalībvalstu ES no 3,6 miljoniem nokritās līdz 1,9 miljoniem, bet 25–29 gadus vecu jauniešu skaits – no 6,9 miljoniem līdz 5,9 miljoniem.
Liela daļa gados vecāku lauksaimnieku ir zemes īpašnieki, turpretī jaunākās paaudzes lauksaimniekiem bieži nākas zemi nomāt, attiecīgi 15 miljonus hektāru viņi apstrādā, būdami nomnieki, bet īpašnieka statusā – tikai 10 miljonus hektāru. Apgrūtināta piekļuve zemei un kredītiem ar pieņemamiem nosacījumiem, kā arī pamatprasmju trūkums ir un paliek lielākie gados jauno lauksaimnieku šķēršļi. 2022. gadā gados jaunajiem lauksaimniekiem 27 ES valstīs trūka finansējuma 14,1 miljarda eiro apmērā, kas ir 22 % no kopējā nozarē trūkstošā finansējuma.
Plašāka informācija
Komisijas dienestu darba dokuments
KLP tīkla pētījums par paraugpraksi dalībvalstīs
Analītisks kopsavilkums, kurā aprakstīts “gados jauns lauksaimnieks mūsdienu ES”