Pirmais lielākais latviešu fabulists.
Dzimis Cesvaines pagasta  Aizkujas "Stiprajos" muižas vīndedža ģimenē. Apmeklējis Kārzdabas pareizticīgo draudzes skolu, 1879. gadā iestājies Baltijas skolotāju seminārā. 
Desmit gadus (1884-1894) bijis Kusas pareizticīgo draudzes skolas skolotājs, līdztekus veicis plašu sabiedrisko darbu, rīkojis teātra izrādes, vadījis vietējo kori, sarīkojis priekšlasījumus un jautājumu izskaidrojumu vakarus, gādājis par grāmatu un laikrakstu izplatīšanu. 1893. gadā Kusā nodibināja atturības biedrību.Pirmie dzejoļi parādās 1885. gadā laikrakstā "Tēvija",  Bijis laikraksta "Dienas Lapas" līdzstrādnieks, rakstījis literatūrkritiskus apcerējumus, kā arī fabulas un satīriskus dzejoļus. Fabulas žanra izkopējs latviešu literatūrā. Daļa fabulu izdota krājumā "Pasaciņas" (1888), kas ir pirmais fabulu krājums latviešu literatūrā. Pārējās publicētas periodikā. Sarakstījis trīs lugas un vairākus stāstus.
Skolotājs, rakstnieks, fabulas žanra aizsācējs latviešu literatūrā apglabāts Kārzdabas kapos (Cesvaines novads). 1896. gadā viņa draugi un darba cienītāji  rakstniekam uzlikuši kapa pieminekli.