Lielāko daļu savas dzīves veltījis selekcijas darbam - bumbieru un ābeļu šķirņu izveidošanai.
 Dzimis Kurzemē, Saldus pagasta "Dumbrājos". Skolas gaitas uzsāka Lutriņu četrgadīgajā pamatskolā, pēc tam Saldū. 1948.gadā viņš uzsāka mācības Cēsīs, skolotāju institūtā, fizikas un matemātikas fakultātē. Pēc skolotāju institūta absolvēšanas sāka strādāt turpat Cēsu Meža skolā par fizikas un matemātikas skolotāju. Vēloties turpināt mācības, pārcēlās uz Rīgu un iestājās Latvijas Universitātes matemātikas fakultātē. Pirmo reizi „Iedzēnos” R.Dumbravs nokļuva 1964.gadā un saprata, ka vēlētos tur strādāt. Pārceļoties uz "Iedzēniem" kļuva par Aleksandra Maizīša un Roberta Āboliņa jauno kolēģi.  Darbu dārzniecībā sāka kā tehniķis laborants. Veidoja kaktusu kolekciju no sēkliņām, pēc 30 gadiem tā sastāvēja no 150 sugām. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā neklātienē apguva dārzkopības speciālitāti, diplomdarbā izpētot vecāko kolēģu radīto bumbieru hibrīdu fondu.  Rūdolfs Dumbravs "Iedzēnos"  nostrādāja 33 gadus, 3 mēnešus un 13 dienas. Pēdējos dzīves gadus viņa darba un dzīvesvieta bija Sarkaņu pagasta zemnieku saimniecībā "Poļvarka", kur nodarbojās ar ābeļu un bumbieru šķirņu radīšanu.
1999.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa zelta Goda zīmi.
 2010. gadā Rūdolfs Dumbravs saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda Doktora grādu.