Baltijas vācu garīdznieks, literāts un bibliogrāfs.
Dzimis mācītāja Augusta Frīdriha Ādolfa Dēbnera (Doebner, 1767-1851) un viņa sievas Juliānes, dzimušas Dubuā (Dubois, 1771-1849) ģimenē. Augusts Dēbners 1834.gada 12. janvārī apprecas ar Luīzi Karolīni Amendu (Amenda, 1811-1869), Talsu mācītāja, Mocarta bērnu skolotāja un Bēthovena drauga Karla Ferdinanda Amendas (Amenda, 1771-1836) meitu. Augusta Dēbnera dēls ir vēlākais Kalsnavas mācītājs un literāts Karls Rūdolfs Teodors Dēbners (Döbner, 1835-1919).
 Viņš studējis teoloģiju un strādājis par mācītāju Ādažos, Kalsnavā, Vietalvā. No 1859. gada līdz 1867. gadam bījis Cēsu apriņķa prāvests. Viņš piedalījies Latviešu literārās biedrības darbā, bieži rakstījis latviešu un vācu periodiskajiem  izdevumiem par reliģiju, sadzīvi un citiem jautājumiem, kā arī publicējis dažus stāstiņus. Nelielu vietu Dēbnera publicistikā latviešu valodā ieņem arī saimniekošanas jautājumi - viņš mudina lasītājus saimnniekot taupīgi un pārdomāti, krāt un nebaidīties naudu ieguldīt kredītsabiedrībās.