Dzejnieks, rakstnieks, literatūrkritiķis.
Dzimis Lubānas pagasta "Veckalniņos" (tagad Ošupes pagasts).
Beidzis Lubānas ģimnāziju (1930), Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Baltu filoloģija nodaļu (1936). Strādājis par latviešu valodas un literatūras skolotāju. Dzeju rakstīt sācis jau ģimnāzijas laikā, viņa pirmie dzejoļi parādās skolas žurnālā. Studiju laikā veicis valodnieciskus pētījumus un aprakstījis lubāniešu izloksnes. Par šo pētījumu 1934/35. mācību gadā piešķirta LU goda balva - sudraba medaļa.
Pirmais dzejolis iespiests studentu laikrakstā "Students", vēlāk viņa dzejoļus iespiež laikrakstos "Brīva Zeme" un "Rīts". 1964. gadā izdeva dzejoļu  krājumu "Vērmeļu biķeris", ar kuru piebiedrojās trimdas dzejniekiem. Pirmā publikācija - apraksts "Pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa atklāšana" izdevumā "Mans Žurnāls" (1929, Nr.3). Izdevis literatūrvēsturisku monogrāfiju "Teiksmas par Andreju Eglīti" (1980).
1944.gadā mobilizēts Latvijas leģionā. No 1944. gada emigrācijā Vācijā, bet no 1951.gada dzīvojis ASV.