Latviešu rakstnieks un mākslas teorētiķis.
Dzimis Sarkaņu pagastā "Lejas Kauperos" (Madonas novads). Pirmo izglītību ieguvis Lazdonas draudzes skolā. Mācījies  garīgās pareizticīgās skolās un semināros Vitebskā, Penzas mākslas skolā un kņazienes Marijas Teniševas mākslinieku darbnīcā Pēterburgā. 
Pirmais stāsts "Grūtā nakts" tika iespiests laikrakstā "Austrums" 1899.gadā. Pēc tam Eglītis publicēja vairākas latviešu rakstnieku kritikas. Viņam pieder arī vairāki romi, dzejoļu krājumi. Divdesmitajos gados iznāca viņa dzejoļu krājums "Zeme un mūžība" (1924), stāstu krājums "Dvēseles slāpes" (1922), romāni "Skolotāja Kalēja piedzīvojumi" (1921) un "Nenovēršamie likteņi" (1926), Dailes teātris izrādīja viņa lugu "Lauku miljonārs".
Pēc 1944.gada atkārtotas padomju okupācijas kritis nežēlestībā, jo savos darbos bija paudis antisemītiskus un nacistiem simpatizējošus uzskatus. Miris 1945.gadā padomju cietumā.
Rakstnieka Anšlava Eglīša  un skolotāja Vidvuda Eglīša tēvs.