Mācījies Kārzdabas pareizticīgo draudzes skolā, Baltijas skolotāju seminārā un Viļņas skolotāju institūtā, iegūdams tautskolotāja tiesības. Strādājis par skolotāju.
1902. gadā un 1905. gadā komandēts uz ārzemēm, lai iepazītos ar Vācijas, Dānijas, Šveices, Austroungārijas,Beļģijas un Francijas skolām. 1905. gadā izstājās no valsts dienesta, lai intensīvāki varētu nodoties vienīgi rakstniecībai. Sarakstījis
ap 60 mācību grāmatas, arī Ābeci. Pirmajā laikā darbojās Vidzemes skolotāju biedrībā. Sakarā ar skolotāju kongresa rīkošanu un biedrības aktīvu piedalīšanos tautas brīvības cīņās 1905. gada kustībā, 1906. gadā Dāvi apcietina.
1908. gadā  kopā ar citiem nodibināja Latviešu izglītības biedrību, kurā viņš darbojās kā priekšnieka biedrs. 1908. gadā nodibinājās tagadējā Latvijas pretalkohola biedrība, kurā Dāvis aktīvi iesaistījās un bija pazīstams kā pretalkohola lektors1944. gadā emigrēja uz Vāciju.