«-daba
nepārradi
mani
atstāj
mīlošu
vēl šo
dzīvi-» (D. Grūbe)
D. Grūbes
jaunā dzejas grāmata - sievietes mīlestības grāmata - gan lūdzoša, gan dodoša,
vienkārši -mīloša. Vakara un rīta prieka alkstoša. Rokas, pirkstu gali, siltas
plaukstas, delnas - kur paslēpties no miesu un dvēseļu kariem, no
asiem un sāpīgiem niekiem. Sevi steigties aizvērt vismaz uz kādu brīdi,
vēloties: Atļauj mazliet nevarēt, negribēt, nemīlēt - tikai tā -…
mazuliet. Klusas sarunas, rakstītas uz tumsas spārniem, lai piepildītu
vienu mazu "kaut". Vēlme atvērt dvēseles vārtus, no kuriem
atslēga - vēl rokās nav gulējusi. Lasi un jūti, kad Tevi šķeļ divās,
četrās, astoņās, sešpadsmit daļās, tad sirds paliek vaļā un pierakstās
vārdi. Melodijas, notis, lāses, putnu balsis, čukstu, tumsas, siseņu sanēšana,
līdz beidzot - klusuma skanēšana.
Sarmīte Radiņa