Emisiju tirdzniecība. ES ETS emisijas 2010. gadā ir pieaugušas, tomēr vēl aizvien ir krietni zemākas nekā pirms krīzes

Ziņa publicēta 17.05.2011
ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS) iesaistīto uzņēmumu siltumnīcefekta gāzu emisijas pērn pieaugušas par vairāk nekā 3 %. Tā liecina dalībvalstu reģistru sniegtā informācija. 

Klimata politikas komisāre Konnija Hēdegorda sacīja: „Emisiju pieaugums 2010. gadā atspoguļo ekonomikas atveseļošanos. Tomēr arī pēc ekonomiskās situācijas normalizēšanās ES ETS emisijas ne tuvu nav sasniegušas 2008.-12. gada tirdzniecības periodam noteiktos maksimālos apjomus. Dati rāda arī, ka dažās rūpniecības nozarēs turpina veidoties kvotu pārpalikums, ar kuru varēs tirgoties trešajā tirdzniecības periodā, kas sāksies 2013. gadā. Tas vēlreiz apliecina, ka emisiju kvotu tirdzniecība uzņēmumiem sniedz lielu elastību un ka ir iespējams darīt vēl vairāk, lai nākamajā posmā emisijas samazinātu par samērīgām ekonomiskām izmaksām.”

Dati par emisijām 2010. gadā

ES ETS ietilpst vairāk nekā 12 000 spēkstaciju un ražotņu 27 ES dalībvalstīs, Norvēģijā un Lihtenšteinā. Šo iekārtu[1] kopējās verificētās siltumnīcefekta gāzu emisijas pērn bija 1,932 miljardi t CO2-ekvivalenta, kas ir par aptuveni 3 % vairāk nekā 2009. gadā.

Emisiju pieaugums atbilst gaidītajam un ir saskaņā ar analītiķu prognozēm vēl pirms datu publiskošanas. Pieaugums ir saistāms ar ekonomikas atlabšanu pēc lejupslīdes, kas 2009. gadā izraisīja ievērojamu emisiju kritumu par 11,6 %.

Tomēr domājams, ka šis pieaugums būs ievērojami zemāks, nekā varētu gaidīt, ņemot vērā iekārtu ražošanas apjomu atjaunošanos, jo vidējais rūpniecības produkcijas apjoma indekss ES-27 valstīs 2010. gadā palielinājās par 6,7 %, salīdzinot ar 2009. gadu[2].

Noteikumi tiek ievēroti

Lielākā daļa uzņēmumu ir ievērojuši ES ETS noteikumus. Tikai 2 % iesaistīto iekārtu līdz galīgajam termiņam — 2011. gada 30. aprīlim — nebija nodevušas kvotas par visām 2010. gada emisijām. Vairums šo iekārtu ir mazas; kopā tās rada mazāk nekā 2 % no visām emisijām, uz ko attiecas ES ETS. 3 % no iekārtām līdz minētajam termiņam nebija iesniegušas datus par verificētajām emisijām 2010. gadā.

Starptautisko kredītu plašāka izmantošana

Kopš 2008. gada iekārtas var nodot starptautiskos emisiju samazinājuma kredītus, kas iegūti, piedaloties Kioto protokola elastīgajos mehānismos, lai kompensētu daļu no emisijām. No visām 2008.-2010. gadā nodotajām kvotām 4,7 % bija CER[3] (sertificētas emisijas samazināšanas vienības). Aptuveni 51 % CER iegūts, īstenojot projektus Ķīnā, 20 % — Indijā, 16 % — Dienvidkorejā un 7 % — Brazīlijā; atlikušie 6 % CER iegūti, īstenojot projektus citās 20 valstīs.

Savukārt ERU[4] (emisijas samazināšanas vienības) kopš 2008. gada sastāda tikai 0,4 % no nodotajām kvotām. Kopš 2008. gada nodotas CER un ERU vienības aptuveni 21 % apmērā no gandrīz 1,4 miljardiem kredītu, ko var nodot 2008.­-2012. gada tirdzniecības periodā.

Kopējās nodotās kvotas par II posma emisijām 2008.-10. gadā

5.937.783.272

100,0%

CER un ERU

300.670.872[5]

5,1%

Bez maksas piešķirtās kvotas vai izsolēs iegādātās kvotas

5.637.112.400

94,9%

Pamatinformācija

ES ETS otrais tirdzniecības periods sākās 2008. gada janvārī, un tas ilgs piecus gadus — līdz 2012. gada 31. decembrim. Šis periods sakrīt ar periodu, kurā rūpnieciski attīstītajām valstīm ir jāizpilda Kioto protokolā noteiktie emisiju mērķi. Trešajā tirdzniecības periodā, kas ilgs no 2013. gada 1. janvāra līdz 2020. gadam, ES ETS notiks ievērojamas reformas. Tiesību akti, ar kuriem pārskata Emisiju tirdzniecības direktīvu, tika pieņemti 2009. gada 23. aprīlī; tie ir daļa no ES klimata un enerģijas tiesību aktu kopuma, ar ko nosaka pārskatītus noteikumus ETS no 2013. līdz 2020. gadam un pēc tam.

ES ETS paredz, ka iekārtām katru gadu ir dalībvalsts reģistram jāiesniedz dati par verificētajām emisijām. Dati par 2010. gadu kļuva publiski pieejami Kopienas neatkarīgajā darījumu žurnālā (CITL) 2011. gada 1. aprīlī. Kopš 16. maija CITL redzami arī dati par atbilstību un informācija, vai iekārtas ir izpildījušas savas saistības nodot tādu kvotu daudzumu, kas ir vienāds ar pērnā gada verificētajām emisijām.

Papildinformācija:

CITL mājas lapa

http://ec.europa.eu/environment/ets/

Klimata politikas ĢD reģistru mājas lapa vietnē EUROPA

http://ec.europa.eu/environment/climat/emission/citl_en.htm

Pārskatītā ETS un bieži uzdotie jautājumi

http://ec.europa.eu/environment/climat/emission/ets_post2012_en.htm




[1] Kipras iekārtas vēl nav paziņojušas datus par 2010. gada verificētajām emisijām.

[3] Īstenojot emisiju samazināšanas projektus saskaņā ar Kioto protokola Tīras attīstības mehānismu (TAM), tiek iegūtu kredīti, ko sauc par sertificētām emisijas samazināšanas vienībām (CER).

[4] Emisijas samazināšanas vienības (ERU) ir kredīti, ko iegūst, īstenojot emisiju samazināšanas projektus saskaņā ar Kioto protokola Kopīgas īstenošanas mehānismu.

[5] Lai izpildītu saistības, 2010. gadā pavisam nodots 136 978 618 CER un ERU, kas atbilst  7,1 % no visām vienībām, kas saistību izpildei nodotas 2010. gadā.