Jauns sākums: ES un Turcijas attiecību pārvērtēšana

Ziņa publicēta 15.11.2019
Bažas par pamattiesību ievērošanu un militāro darbību Sīrijā liek pārskatīt ES un Turcijas attiecības. Kāds ir sadarbības esošais statuss? Kāda ir Parlamenta nostāja un ko ierosina deputāti?

13. novembrī EP deputāti diskutēs par nelikumīgām urbšanas darbībām, ko Turcija veic Vidusjūras austrumdaļā. Kaut arī tas nav vienīgais iemesls, kāpēc Parlaments pauž pamatotas bažas par attiecību pasliktināšanos, jo ES un Turciju saista cieša sadarbība daudzās jomās.

ES un Turcija gadu desmitiem ir veidojušas savstarpēji izdevīgas attiecības daudzās jomās, sākot no tirdzniecības līdz sadarbībai NATO organizācijā. Tomēr pēdējā laikā attiecības pasliktinās uz Turcijas militārās operācijas Sīrijā fona. ES - Turcijas attiecības ietekmē arī vispārējais tiesiskuma un demokrātijas stāvoklis Turcijā, kurā valdība pieļauj, ka tiek slēgti plašsaziņas līdzekļi un tiek aizturēti žurnālisti.

Ņemot vērā neseno notikumu attīstību, ir vairāki iemesli tam, lai deputāti vēlreiz izvērtētu ES un Turcijas sadarbību. Lasīt tālāk, lai iegūtu pārskatu par pašreizējo lietu stāvokli dažādos ES un Turcijas sadarbības aspektos.

Dalība ES: pievienošanās sarunu apturēšana?

Turcija ir bijusi Eiropas Ekonomikas kopienas asociētā locekle kopš 1963. gada, bet pieteikums dalībai ES tika iesniegts 1987. gadā. Turcija tika atzīta par kandidāti dalībai ES 1999. gadā, tikmēr pievienošanās sarunas tika uzsāktas tikai 2005. gadā. Kopš 2005. gada nozīmīgs progress sarunās nav panākts: tikai 16 no 35 nodaļām tika atvērtas sarunām un tikai viena no tām ir slēgta. Pēc 2016. gada 15. jūlijā notikušā militārā apvērsuma mēģinājuma, Turcijas valdība ierobežoja brīvības un veica represīvas darbības pret politiskajiem oponentiem, pēc kā sarunas ar ES faktiski beidzās, un kopš tā laika jaunas nodaļas netika atvērtas.

2016. gada novembrī pieņemtajā rezolūcijā EP deputāti aicināja pārtraukt sarunas, kamēr represijas Turcijā turpinās. 2017. gada jūlijā pieņemtajā rezolūcijā deputāti apliecināja savu nostāju un atkārtoti aicināja iesaldēt pievienošanās sarunas, jo deputāti bija noraizējušies par situācijas pasliktināšanos tiesu varas, cilvēktiesību, mediju brīvības un korupcijas apkarošanas jomās. Lai arī pieņemtās EP rezolūcijas nav saistošas, tās sūta nepārprotamu signālu Turcijas varas pārstāvjiem.

EP deputāti regulāri apspriež situāciju un aktuālākos notikumus Turcijā. Piemēram, 2018. gada 6. februārī viņi pārrunāja situāciju cilvēktiesību jomā, kā arī valsts militāro operāciju Afrinā, Sīrijā.

2018. gada 8. februārī pieņemtajā rezolūcijā EP Deputāti aicināja Turciju atcelt ārkārtas stāvokli.

Militārā darbība Sīrijā

2019. gada 9. oktobrī Turcija uzsāka militāro operāciju Sīrijas ziemeļaustrumos, lai izveidotu buferzonu starp abām valstīm, uz kurieni varētu pārvietot Turcijā dzīvojošos Sīrijas bēgļus. 2019. gada 23. oktobrī, plenārsēdes debatē, deputāti asi nosodīja Turcijas vienpusējo militāro darbību Sīrijā, kam varētu būt daudz negatīvu seku. 24. oktobrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā aicināja ES noteikt pret Turciju diplomātiska un ekonomiska rakstura sankcijas.

Asociācijas līgums: alternatīva dalībai ES?

ES pastāv iespēja slēgt asociācijas līgumus ar apkartējām valstīm, piemēram, ar Islandi un Tunisiju. Noslēgtie nolīgumi nosaka vispārīgu satvaru ciešai ekonomiskai un politiskai sadarbībai.

Sadarbības ietvaros, ES piemēro praksi stimulēt reformu īstenošanu, kas valstī uzlabotu situāciju cilvēktiesību jomā, kā arī veicinātu tās ekonomikas stabilitāti. Kā atbalstu ES attiecīgajai valstij var piedāvāt beztarifu piekļuvi dažiem vai visiem produktiem, kā arī finansiālu un tehnisku palīdzību.

ES jau pastāv asociācijas nolīgums ar Turciju, tomēr daži EP deputāti jaunu nolīgumu uzskata par alternatīvu dalībai ES.

Ceļā uz ciešāku ekonomisko sadarbību

Eiropas Komisija 2016. gada decembrī ierosināja atjaunināt pašreizējo muitas savienību ar Turciju un paplašināt divpusējās tirdzniecības attiecības, taču Padome vēl nav vienojusies par savu nostāju. Pēc sarunu pabeigšanas, nolīgums, pirms tas varēs stāties spēkā, būs jāapstiprina Eiropas Parlamentam.

ES ir lielākais Turcijas eksporta tirgus (50%), savukārt Turcija ir piektais lielākais ES tirdzniecības partneris gan importa, gan eksporta jomā.

Citi sadarbības veidi

Gan Turcija, gan vairums ES valstu ir NATO dalībnieces. Turklāt valstis sadarbojas tādos jautājumos kā migrācija. 2016. gada martā ES un Turcija noslēdza vienošanos par migrācijas problēmas risināšanu, kuras rezultātā migrantu skaits, kuri nelikumīgi nonāca Eiropā, ievērojami samazinājies.

Uzzināt vairāk par ES saskaņoto atbildi uz migrācijas izaicinājumiem.


Šis raksts sākotnēji tika publicēts 2017. gada 27. aprīlī un atjaunināts 2019. gada 12. novembrī.

Ats.: 20170426STO72401