Kā nekļūt par kibernozieguma upuri

Ziņa publicēta 02.04.2020
Līdz ar Covid-19 vīrusa uzliesmojumu ir pieaudzis kibernoziegumu skaits, jo ļaundari mēģina izmantot radušos situāciju un cilvēku satraukumu par to. Zemāk apkopoti padomi, kā sevi pasargāt.

Situācijā, kad tiek pastiprināti ierobežojumi darbībai publiskā telpā, lai nepieļautu koronavīrusa pandēmijas izplatīšanos, lietotāji arvien vairāk laika spiesti pavadīt tiešsaistē - gan attālināti veicot darbu, gan ‘’sērfojot’’ internetā. Kopā ar krīzes izraisītajām satraukuma sajūtām tas bieži rezultējas nedrošās darbībās tiešsaistē, un kibernoziedznieki izmanto šos trūkumus.

Uzbrucēji izmanto pikšķerēšanu, ļaunprātīgas programmatūras instalēšanu un citas ļaunprātīgas darbības, lai iegūtu datus un rastu iespējas piekļūt ierīcēm, kas ļauj ļaundariem veikt virkni noziedzīgu nodarījumu, piemēram, piekļuve personu bankas kontiem un organizāciju datu bāzēm.

Raksturīgie kiberuzbrukumu veidi, izmantojot ar Covid-19 saistītu tematiku:
  • Viltus ziņas vai saites, kas ved uz aizdomīgām tīmekļa vietnēm vai satur ļaunprātīgas programmatūras vai vīrusus.
  • Viltus ziņas, veicinot lietotāju satraukuma sajūtas, var saturēt informāciju par brīnumzālēm, viltotās kartes par vīrusa izplatību, aicinājumus ziedot, e-pastus, kurus it kā sūta veselības aprūpes organizācijas.
  • Viltus ziņas vai zvani, kuri it kā ir no Microsoft, Google Drive vai citu telekomunikāciju uzņēmumu pārstāvjiem, ar mērķi piekļūt īpašnieka lietotājvārdam un parolei, piedāvājot “palīdzību” vai brīdinot par konta slēgšanu.
  • Viltus ziņas par neesošu sūtījumu piegādēm.

Kā es varu sevi pasargāt tiešsaistē?

ES attīsta sadarbību ar telekomunikāciju operatoriem, lai aizsargātu ES tīklus pret kiberuzbrukumiem. Zemāk apkopoti padomi un ieteikumi, kā saglabāt drošu vidi tiešsaistē, attālināti veicot darba pienākumus vai izmantojot internetu citiem nolūkiem.

  • Ievērot piesardzību ar neidentificētiem vai šaubīgiem e-pasta ziņojumiem, īsziņām un tālruņa zvaniem, īpaši, ja tajos tiek izmantota atsauce uz krīzi, lai mēģinātu piespiest lietotāju neievērot nepieciešamās drošības procedūras. Uzbrucēji zina, ka bieži vien ir vieglāk maldināt lietotājus un iegūt datus, nekā uzlauzt sarežģītas sistēmas. Lietotājam jāatceras, ka bankas un citas juridiskās grupas nekad nepierasa atklāt paroles vai personas datus, neievērojot drošības procedūras.
  • Nostiprināt mājas sakaru tīkla drošību. Ja tiek izmantota Wi-Fi noklusējuma parole, vēlams nomainīt tīkla paroli uz drošāku paroli. Nepieciešams ierobežot ierīču skaitu, kas pieslēgtas mājas Wi-Fi tīklam, un atļaut izmantot tikai uzticamas ierīces.
  • Stiprināt savu paroļu drošību. Vēlams izmantot garas un sarežģītas paroles, kas ietver ciparus, lielos un mazos burtus un īpašas rakstu zīmes.
  • Aizsargāt savas iekārtas. Svarīgi atjaunināt visas savas sistēmas un lietojumprogrammas, uzstādīt pretvīrusu programmatūru un regulāri to atjaunināt.
  • Ģimene un viesi. Bērni un citi ģimenes locekļi var nejauši izdzēst vai labot informāciju, vai, pat vēl ļaunāk, nejauši ar vīrusu inficēt jūsu ierīci, tāpēc nepiciešams ierobežot ierīču lietošanu, ko izmantojat darba uzdevumu pildīšanai.

Eiropas drošības pasākumi internetā

Eiropas Parlaments jau ilgu laiku atbalsta ES pasākumus, lai nodrošinātu drošību internetā, jo tīkliem, informācijas sistēmām un pakalpojumiem ir būtiska nozīme sabiedrībā. Ir svarīgi nodrošināt to uzticamību un drošību.

ES institūcijas, piemēram, Eiropas Komisija, Eiropas Savienības kiberdrošības aģentūra, pastāvīga datorapdraudējumu reaģēšanas vienība CERT-EU un Eiropols, seko līdzi ļaunprātīgām darbībām, veicina informētību un aizsargā iedzīvotājus un uzņēmumus, un ikdienā turpina šo darbu.

Informācija no:  https://bit.ly/2X8OAiu
Copyright © 2008-2020 Madona. All rigts reserved. Created by GlobalPro »