Eiropas Parlamentā izveido īpašās un izmeklēšanas komitejas un nodokļu apakškomiteju

Ziņa publicēta 25.06.2020
Ar deputātu vairākuma atbalstu Eiropas Parlaments jūnija plenārsesijā izveidoja trīs īpašās komitejas, izmeklēšanas komiteju un pastāvīgo apakškomiteju nodokļu lietās.

Pēc Priekšsēdētāju konferences (EP priekšsēdētāja un politisko grupu vadītāju) priekšlikuma ceturtdienas plenārsēdē tika noteikti jauno struktūru pienākumi, skaitliskais sastāvs un pilnvaru laiks. Komiteju locekļu sastāvs tiks paziņots nākamajā plenārsesijā.

Apakškomiteja nodokļu jautājumos

Parlaments pēdējo gadu laikā vairākkārt veidojis īpašās komitejas un arī izmeklēšanas komiteju, lai pētītu dažādus nodokļu skandālus. Vakar Parlaments lēma izveidot pastāvīgu struktūru, lai izskatītu ar šo jomu saistītus jautājumus.

Nodokļu lietu apakškomitejā būs 30 locekļi. Tā īpaši pievērsīsies cīņai pret krāpšanu ar nodokļiem, pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī finanšu pārredzamību nodokļu vajadzībām. Sīkāk par komitejas kompetenci šeit.

Apakškomiteja izveidota, 613 deputātiem balsojot par, 67 pret un 8 atturoties.

Īpašās komitejas

Vakar izveidotajām īpašajām komitejām noteikts 12 mēnešu darbības laiks, kuru varēs pagarināt. Katrā komitejā būs 33 deputāti.

Īpašā komiteja attiecībā uz vēža uzveikšanu novērtēs ES iespējas rīkoties, apzinās tiesību aktus un citus iespējamos pasākumus, kas ļautu palīdzēt novērst un apkarot vēzi, kā arī atbalstīt pētniecību. Pilna informācija par komitejas kompetenci pieejama šeit.

Par komitejas izveidi balsoja 651 deputāts, 28 bija pret, bet 8 atturējās.

Īpašajai komitejai, kas vēros ārvalstu iejaukšanos visos ES demokrātiskajos procesos, tostarp dezinformāciju, uzdots arī rūpīgi analizēt izmeklēšanu rezultātus, kas liecina par svarīgu vēlēšanu noteikumu pārkāpšanu vai apiešanu.Tai būs jāidentificē iespējamās jomas, kurās būtu vajadzīgas likumdošanas un neleģislatīvas darbības attiecībā uz sociālo mediju platformām, jāpiedāvā koordinēta rīcība ES līmenī hibrīdu draudu novēršanai un jācīnās pret nelabvēlīgu trešo valstu veiktām informācijas kampaņām, kas veiktas ar mērķi kaitēt Eiropas Savienībai. Pilna informācija par komitejas kompetenci pieejama šeit.

Par komitejas izveidi nobalsoja 548 deputāti, 83 bija pret, bet 56 atturējās.

Savukārt mākslīgā intelekta (MI) komiteja pētīs MI ieviešanas ietekmi un ar to saistītās problēmas, un izstrādās ceļvedi ar ES mērķiem un pasākumiem MI jomā. Pilna informācija par komitejas kompetenci pieejama šeit.

Par komitejas izveidi nobalsoja 574 deputāti, 41 bija pret, bet 72 atturējās.

Izmeklēšanas komiteja

Izmeklēšanas komiteja par iespējamiem pārkāpumiem un administratīvām kļūmēm dzīvnieku pārvadāšanā galvenokārt izmeklēs iespējamo Komisijas un dalībvalstu nespēju efektīvi piemērot vairākus ES noteikumus, lai nodrošinātu dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā Eiropas Savienībā un ārpus tās robežām. Sīkāka informācija par komitejas kompetenci ir pieejama šeit. Par komitejas izveidošanu balsoja 605 deputāti, 53 bija pret, bet 31 atturējās.

VIspārīga informācija

Saskaņā ar Parlamenta Reglamentu īpašās komitejas (207. pants) pilnvaru laiks nedrīkst pārsniegt divpadsmit mēnešus, izņemot gadījumus, kad Parlaments pagarina šo termiņu pēc tā beigām. Īpašo komiteju uzdevums ir īslaicīga konkrētu, aktuālu jautājumu pētīšana.

Izmeklēšanas komitejas pilnvaru termiņš (208. pants) arī ir divpadsmit mēneši, un to var divreiz pagarināt par trim mēnešiem. Izmeklēšanas komiteja izmeklē iespējamos pārkāpumus vai nepareizu administrācijas rīcību ES tiesību aktu īstenošanā.

Apakškomitejas pilnvaru termiņš (212. pants) nav ierobežots.

Īpašās komitejas, izmeklēšanas komitejas un apakškomitejas nevar pieņemt tiesību aktus.

Avots: https://bit.ly/382BE1q