Parlamentārās demokrātijas skaidrošanas cikls 2020-2023

Ziņa publicēta 19.09.2022
Vairāk nekā 75 Latvijas skolas, simtiem skolotāju un tūkstošiem skolēnu trīs gadu garumā sadarbībā ar valsts un Eiropas Savienības augstākajām amatpersonām, izciliem ekspertiem, medijiem un programmas absolventiem pēta parlamentārās demokrātijas visdažādākos aspektus. Tā ir iespēja apzināties savu #Pilsoņaspēku un izprast kā likumdošana, tieslietu sistēma, sabiedrības iesaiste un vēlēšanas nodrošina Latvijas un Eiropas parlamentārās demokrātijas ilgtspēju. 2022./2023.m.g. EP Vēstnieku skolu programmas fokusā vēlēšanu tēma. Tiekamies tiešsaistes aktivitātēs!

Viens no Eiropas Parlamenta (EP) biroja Latvijā uzdevumiem ir palīdzēt iedzīvotājiem, partneriem, medijiem izprast EP misiju, lomu, darbu un pieņemto lēmumu nozīmi pilsoņu ikdienas dzīvē. EP kā vienīgās tieši ievēlētās ES institūcijas misija ir parlamentārās demokrātijas ievērošana, attīstīšana un aizsargāšana Eiropas līmenī. EP pieņemtie lēmumi ir spilgts demokrātiskā procesa rezultāts, jo tie ir ES pilsoņi, kuri ar savu līdzdalību Eiropas vēlēšanās piešķir leģitimitāti deputātiem pārstāvēt visu 27 dalībvalstu pilsoņu intereses un viedokļus. Katrs lēmums ir izdebatēts Eiropas līmenī, iesaistot visas ES dalībvalstis: institūcijas, pilsonisko sabiedrību, un gala lēmumu pieņem ES pilsoņu ievēlēti pārstāvji - EP deputāti.

Parlamentārās demokrātijas spilgts piemērs ir Eiropas vēlēšanas, kurās kopš 1979. gada ES pilsoņi tieši un vienlīdzīgi ievēlē savus pārstāvjus – deputātus, ievērojot tādus godīgu vēlēšanu principus kā atklātība, atbildīgums, atvērtība un politisko spēku konkurence. 2019.gada Eiropas vēlēšanās EP radīja unikālu Eiropas mēroga atbalsta kopienu šoreizesbalsošu.eu, aicinot cilvēkus runāt ar līdzpilsoņiem par balsošanas nozīmi un EP darbiem, kas svarīgi konkrētajam cilvēkam, tā stiprinot demokrātiju un pilsoniskumu. 2024. gadā notiks nākošā EP sasaukuma ievēlēšana, tādēļ īpaši svarīgi ne tikai apzināt, bet arī praktiski izmantot savu pilsoņa spēku un veikt argumentētu izvēli par labākajām idejām Latvijas un Eiropas nākotnei.

Parlamentārās demokrātijas izpratne jāsāk veidot jau skolas solā, tāpēc EP birojs Latvijā vairāk nekā 75 EP Vēstnieku skolās īsteno parlamentārās demokrātijas skaidrošanas ciklu. Eiropas Parlamentārā demokrātija nav atraujama no katras ES dalībvalsts, tai skaitā – Latvijas.

Katram mācību gadam ir izvēlēta virstēma:

Parlamentārās demokrātijas ciklā skolotāji un skolēni, kā arī Eiropas kopienas mesesamkopa.eu līderi sadarbojas kopā ar ES un valsts, kā arī nevalstiskā sektora pārstāvjiem, kā arī medijiem. Cikla ietvaros uzkrātās zināšanas pieejamas šeit: http://epyoutube.eu/PDskaidrosanascikls 

Šogad:

  • 2022.-2023. mācību gadā EP Vēstnieku skolas apgūs parlamentārās demokrātijas visredzamāko un spilgtāko sabiedrības līdzdalības augstāko izpausmes formu - vēlēšanas. Kopā ar ekspertiem, jaunajiem politiķiem, mediju, pilsoniskās sabiedrības un biznesa pārstāvjiem analizēsim, kā tiek rīkotas vēlēšanas, kā saduras un sadarbojas dažādas politiskas idejas, kāpēc joprojām liela iedzīvotāju grupa nevēlas piedalīties vēlēšanās, vai iespējams nozagt vēlēšanas un kāda ir tehnoloģiju loma vēlēšanās. Vispusīgas zināšanas par nozīmīgāko politiskās līdzdalības formu palīdzēs labāk sagatavoties Eiropas vēlēšanām 2024.gadā.

Pērn:

  • 2020.-2021. mācību gadā EP Vēstnieku skolu uzdevums izzināt un izprast parlamentārās demokrātijas būtību un tās darbības pamatprincipus, uzkrāt zināšanas par valsts institūciju darbību, sadarbību un varas dalīšanu un demokrātisko vērtību spēku darbībā. Diskusijās ar Saeimas, ministriju, tieslietu sistēmas un valsts pārvaldes institūciju pārstāvjiem noskaidrot, kā tiek izstrādātas politikas, pieņemti un ieviesti lēmumi, kā notiek sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām.
  • 2021.-2022. mācību gadā uzmanība pievērsta vienai no parlamentārās demokrātijas lielākajām priekšrocībām – pilsoniskumam, dažādu sabiedrības grupu iesaistei parlamenta darbības uzraudzīšanā, politisku un likumdošanas iniciatīvu ierosināšanā, kopienas iedzīvotāju vajadzību un interešu novadīšanā līdz nacionāla un Eiropas līmeņa politiķiem. Pilsoniskums ir indivīda un kopienas atbildība par lēmumu pieņemšanu un to kontroli. Skolēnus apzināja vietējās iniciatīvas, noskaidroja sabiedriskās domas noskaņojumus, vērtēja nevalstisko organizāciju iesaisti.

Parlamentārās demokrātijas cikla 2022./2023.mācību gada plāns:

  • 30. septembris – seminārs jauno skolu skolotājiem par EP Vēstnieku skolas programmas piedāvātajām iespējām, ES aktualitātēm un metodiskajiem materiāliem.
  • 25. oktobris – EP Vēstnieku skolu programmas jaunā mācību gada cikla atklāšana ar EP deputātu piedalīšanos, interaktīvām darbnīcām jauniešiem, ieskicējot vēlēšanu gada ceļa karti, skolotāju sarunām par jaunākajām mācību metodēm.
  • Septembris-maijs EP Vēstnieku skolu komandas izstrādā projektu “Piecelies un nobalso! Kā es varu vecināt pilsoņu līdzdalību vēlēšanās?”.
  • Novembris-maijs tiešsaistes lekcijas/diskusijas:

1) 28. novembris – tiešsaistes diskusija “Politiskās partijas: ideju tirgus Latvijā un Eiropā” ar politisko.
partiju jauniešu pārstāvjiem. CVK dalās ar ieteikumiem - kāpēc un kā vēlēt.
2) 5. decembris – lomu spēle jauniešiem tiešsaistē “Iekāp deputāta kurpēs”.
3) Februārī: Prof. Daunis Auers tiešsaistes Lekcijā “Vēlēšanas Eiropā un Eiropas vēlēšanas”.

  • Septembris-maijs EP Vēstnieku skolas organizē Atklātās stundas par ES aktualitātēm un vēlēšanu tēmām.
  • 9-10. jūnijs – EP Vēstnieku skolu izlaidums sarunu festivāla “Lapma” ietvaros ar labāko skolu komandu radošo projektu prezentēšanu par vēlēšanu tēmu.

Par EP Vēstnieku skolu programmu: jau septiņu gadu garumā visā ES un tai skaitā Latvijā darbojas EP Vēstnieku skolas. No Latvijas šajos gados programmai pievienojušās 75 skolas, ap 1000 skolotāju un 35 000 skolēnu, kuri brīvprātīgi izglīto un iesaista vienaudžus un sabiedrību diskusijās par Latvijai būtiskiem ES jautājumiem, vairo zināšanas, mazina aizspriedumus, stiprinot eiropeisko identitāti. Programmas darbu atzinīgi novērtē Izglītības un zinātnes ministrija un Valsts izglītības satura centrs.

Avots: Eiropas Parlamenta birojs Latvijā