Banku savienība. Komisija ierosina banku krīzes pārvaldības un noguldījumu apdrošināšanas sistēmas reformu

Ziņa publicēta 19.04.2023
Eiropas Komisija pieņem priekšlikumu, lai pielāgotu un vēl vairāk stiprinātu pašreizējo ES banku krīzes pārvaldības un noguldījumu apdrošināšanas (CMDI) satvaru, galveno uzmanību pievēršot vidējām un mazākām bankām.

ES banku nozare, kas ietver spēcīgu krīžu pārvaldības sistēmu, pēdējos gados ir kļuvusi daudz noturīgāka. ES finanšu iestādes ir labi kapitalizētas, ļoti likvīdas un cieši uzraudzītas.

Tomēr pieredze liecina, ka daudzu grūtībās nonākušu vidēju un mazāku banku pārvaldība ir veikta, izmantojot risinājumus ārpus noregulējuma sistēmas. Dažkārt tas bija saistīts ar nodokļu maksātāju naudas izmantošanu tā vietā, lai izmantotu bankas nepieciešamos iekšējos resursus vai privātos, nozares finansētos drošības tīklus (noguldījumu garantiju shēmas un noregulējuma fondus).

Iesniegtais priekšlikums ļaus iestādēm organizēt grūtībās esošas bankas sakārtotu iziešanu no tirgus neatkarīgi no tās lieluma un uzņēmējdarbības modeļa, izmantojot plašu instrumentu klāstu. Jo īpaši tas atvieglos nozares finansētu drošības tīklu izmantošanu, lai pasargātu noguldītājus banku krīzēs, piemēram, pārveidojot tās no grūtībās nonākušas bankas uz stabilu banku. Šādai drošības tīklu izmantošanai ir jābūt vien par tādu instrumentu, kas papildina banku iekšējo zaudējumu absorbcijas spēju, kura joprojām ir pirmā aizsardzības līnija.

Kopumā tas vēl labāk saglabās finanšu stabilitāti, aizsargās nodokļu maksātājus un noguldītājus un atbalstīs reālo ekonomiku un tās konkurētspēju.

Priekšlikuma mērķi ir šādi:

  1. Finanšu stabilitātes saglabāšana un nodokļu maksātāju naudas aizsardzība
  • Priekšlikums atvieglo noguldījumu garantiju sistēmu izmantošanu krīzes situācijās, lai pasargātu noguldītājus (fiziskas personas, uzņēmumus, publiskās struktūras u. c.) no zaudējumu segšanas, ja tas ir nepieciešams, lai izvairītos no kaitīgas ietekmes uz citām bankām un negatīvas ietekmes uz sabiedrību un ekonomiku. Paļaujoties uz nozares finansētiem drošības tīkliem (piemēram, noguldījumu garantiju sistēmām un noregulējuma fondiem), priekšlikums arī labāk aizsargā nodokļu maksātājus, kuriem nav jāiesaistās, lai saglabātu finanšu stabilitāti. Noguldījumu garantiju sistēmas šim nolūkam var izmantot tikai pēc tam, kad bankas ir izsmēlušas savas iekšējās zaudējumu absorbcijas spējas, un tikai attiecībā uz tām bankām, kuras jau sākotnēji bija paredzēts noregulēt.
  1. Reālās ekonomikas aizsardzība pret ietekmi, ko rada banku bankrots
  • Ierosinātie noteikumi ļaus iestādēm pilnībā izmantot daudzās priekšrocības, ko sniedz noregulējums kā krīzes pārvaldības instrumentu kopuma būtiska sastāvdaļa. Atšķirībā no likvidācijas noregulējums klientiem var būt mazāk traucējošs, jo viņi saglabā piekļuvi saviem kontiem, piemēram, pārvedot tos uz citu banku. Turklāt tiek saglabātas bankas kritiski svarīgās funkcijas. Tas dod labumu ekonomikai un sabiedrībai plašākā nozīmē.
  1. Labāka noguldītāju aizsardzība
  • Seguma līmenis 100 000 eiro apmērā vienam noguldītājam un vienai bankai, kā noteikts Noguldījumu garantiju sistēmu direktīvā, joprojām attiecas uz visiem atbilstīgajiem ES noguldītājiem. Tomēr priekšlikums vēl vairāk saskaņo noguldītāju aizsardzības standartus visā ES. Jaunais regulējums paplašina noguldītāju aizsardzību, attiecinot to arī uz publiskām struktūrām (t. i., slimnīcām, skolām, pašvaldībām), kā arī uz klientu naudu, kas noguldīta noteiktos klientu finanšu līdzekļu veidos (t. i., ko noguldījušas investīciju sabiedrības, maksājumu iestādes, e-naudas iestādes). Priekšlikumā ir iekļauti papildu pasākumi, lai saskaņotu aizsardzību tādiem bankas kontu īslaicīgi augstiem atlikumiem, kuri pārsniedz 100 000 eiro un ir saistīti ar konkrētiem dzīves notikumiem (piemēram, mantojumu vai apdrošināšanas kompensācijām).

Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis:

ES banku sistēma ir spēcīga, pateicoties vērienīgajām reformām, ko esam ieviesuši kopš finanšu krīzes. Mūsu bankas tagad ir stabilākas un labi sagatavotas iespējamiem satricinājumiem. Šodien mēs speram vēl vienu soli uz priekšu, lai nodrošinātu, ka vajadzības gadījumā rīcība attiecībā uz visām grūtībās nonākušām bankām var būt efektīvāka un saskaņotāka. Mūsu principi saglabājas nemainīgi: saglabāt finanšu stabilitāti, aizsargāt nodokļu maksātāju naudu un uzlabot noguldītāju uzticību. Šie priekšlikumi turklāt palīdzēs līdz galam izveidot banku savienību, kas ir veiksmīgas ekonomiskās un monetārās savienības stūrakmens.

Finanšu pakalpojumu, finanšu stabilitātes un kapitāla tirgu savienības komisāre Mareida Makginesa:

Šī reforma uzlabos mūsu spēju nodrošināt, ka jebkura banka var vienmērīgi izstāties no tirgus neatkarīgi no tās lieluma vai uzņēmējdarbības modeļa, izmantojot šim nolūkam izveidotos instrumentus. Tas ir visefektīvākais veids, kā mūsu ekonomikas, nodokļu maksātāju un galu galā finanšu stabilitātes vajadzībām risināt banku bankrotus. Ieguvēji būs arī noguldītāji, jo viņi, visticamāk, saglabās nepārtrauktu piekļuvi saviem kontiem.

Turpmākā rīcība

Tiesību aktu kopumu tagad apspriedīs Eiropas Parlaments un Padome.

Konteksts

Eirogrupa 2022. gada 16. jūnija paziņojumā norādīja, ka banku savienība joprojām ir nepilnīga, un kā tūlītēju soli paredzēja, ka darbs pie banku savienības būtu jākoncentrē uz krīzes pārvaldības un noguldījumu apdrošināšanas satvara stiprināšanu, lai pabeigtu likumdošanas darbu šajā iestāžu darba ciklā. Citi svarīgi projekti, piemēram, trešā un atlikušā banku savienības pīlāra – Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas (ENAS) – izveide un turpmākais progress tirgus integrācijā, tiktu atkārtoti izvērtēti pēc CMDI reformas.

Savā jaunākajā ziņojumā par banku savienību Eiropas Parlaments arī atbalstīja nepieciešamību pārskatīt krīzes pārvaldības un noguldījumu apdrošināšanas satvaru, lai uzlabotu tā darbību un paredzamību banku maksātnespējas pārvaldībai.

Papildinformācija

Jautājumi un atbildes

Faktu lapa

Tiesību akti

Banku savienība

Banku atveseļošana un noregulējums

Noguldījumu garantiju sistēmas

Avots: Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā