Komisija ierosina veidus, kā pilnībā izmantot tās potenciālu nodarbinātības, inovācijas un sociālās iekļaušanas kontekstā

Ziņa publicēta 14.06.2023
13.jūnijā Komisija publiskoja konkrētus ieteikumus, lai atbalstītu sociālo ekonomiku — ekonomiku, kurā prioritāte ir nevis peļņa, bet cilvēki un sociālie un vides mērķi. Eiropā ir 2,8 miljoni sociālās ekonomikas struktūru, kuras kopumā nodarbina 13,6 miljonus cilvēku un piedāvā risināt mūsu sabiedrībā svarīgas problēmas. Minētās struktūras aptver ļoti dažādas nozares — no sociālajiem un aprūpes pakalpojumiem līdz mājokļiem, atpūtai un enerģijai par pieņemamu cenu —, un tās var būt organizētas dažādās formās, piemēram, kā kooperatīvi, brīvprātīgas apvienības, bezpeļņas asociācijas, fondi un sociālie uzņēmumi.

Priekšlikuma mērķis ir radīt labvēlīgus apstākļus sociālās ekonomikas organizāciju uzplaukumam un izaugsmei, kā arī palielināt informētību par to potenciālu, jo īpaši kvalitatīvu darbvietu radīšanā, kā arī inovācijas un sociālās iekļaušanas atbalstīšanā.

Balstoties uz 2021. gada Sociālās ekonomikas rīcības plānu Komisija šodien nāk klajā ar:

  • priekšlikumu Padomes ieteikumam, kas aicina dalībvalstis izstrādāt un īstenot sociālās ekonomikas stratēģijas;
  • sociālās ekonomikas vārteju — vienas pieturas aģentūras tīmekļvietni, kurā sociālās ekonomikas organizācijām tiek sniegta informācija par ES finansējumu, apmācības iespējām u.c.

Svaigs stimuls sociālās ekonomikas veicināšanai

Neraugoties uz to devumu sabiedrībai, sociālās ekonomikas organizācijas bieži saskaras ar šķēršļiem savas darbības attīstīšanā un paplašināšanā, jo netiek izprasti un atzīti to uzņēmējdarbības modeļi. Lai risinātu minētās problēmas, ierosinātajā Padomes ieteikumā dalībvalstis tiek aicinātas izstrādāt visaptverošas sociālās ekonomikas stratēģijas, tādējādi, pielāgojot politisko un tiesisko regulējumu, tiks veicināta sociālajai ekonomikai labvēlīga vide visās attiecīgajās jomās. Visu minēto darbību mērķis ir sekmēt kvalitatīvu darbvietu radīšanu, stimulēt vietējo ekonomiku un stiprināt sociālo un teritoriālo kohēziju.

Komisijas ierosināto pasākumu piemēri:

  • izstrādāt darba tirgus rīcībpolitikas, kas atbalsta darba ņēmējus sociālajos uzņēmumos (piemēram, ar apmācības palīdzību), veicina sociālo uzņēmējdarbību un nodrošina taisnīgus darba apstākļus, izmantojot sociālo dialogu un koplīguma sarunas;
  • atzīt sociālās ekonomikas nozīmi sociālajā iekļaušanā, piemēram, nodrošinot pieejamus un kvalitatīvus sociālos un aprūpes pakalpojumus un mājokļus, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām;
  • uzlabot piekļuvi publiskajam un privātajam finansējumam, tai skaitā ES fondiem;
  • nodrošināt piekļuvi tirgus iespējām un publiskajam iepirkumam;
  • izmantot iespējas, ko sniedz valsts atbalsta noteikumi, lai sekmētu sociālo ekonomiku, iekļaujot noteikumus par atbalstu darbības uzsākšanai, nelabvēlīgā situācijā esošu darba ņēmēju reintegrāciju un atbalstu vietējai infrastruktūrai;
  • nodrošināt, ka nodokļu sistēmas atbalsta sociālo ekonomiku, vienkāršojot administratīvās procedūras un apsverot pienācīgi izstrādātus nodokļu atvieglojumus; 
  • palielināt informētību par sociālo ekonomiku un tās devumu, jo īpaši ar pētniecības un datu palīdzību.

Turklāt Komisija arī iesaka dalībvalstīm optimāli izmantot pieejamo ES finansējumu, piemēram, Eiropas Sociālo fondu PlusEiropas Reģionālās attīstības fondu un InvestEU, kas palīdzēs dalībvalstīm veicināt sociālo ekonomiku. Komisija var arī sniegt turpmāku atbalstu, vācot datus un veicot pētījumus par sociālo ekonomiku Eiropas Savienībā.

Vienas pieturas aģentūra sociālās ekonomikas atbalstam

Šodienas priekšlikuma ietvaros Komisija arī atklāj sociālās ekonomikas vārteju— vienas pieturas aģentūras tīmekļvietni, kas sociālās ekonomikas struktūrām sniedz informāciju par ES finansējumu, apmācības iespējām, pasākumiem, informāciju par konkrētām valstīm un par to, kur iegūt papildu resursus; tā ir instruments spēju veidošanai.  

Turpmākie pasākumi

Komisijas priekšlikumu par Padomes ieteikumu apspriedīs dalībvalstis, lai pēc tam to pieņemtu Padomē. Kad priekšlikums būs pieņemts, dalībvalstis tiks aicinātas 18 mēnešu laikā pieņemt vai atjaunināt savas sociālās ekonomikas stratēģijas. Dalībvalstīm iesaka arī izveidot vienas pieturas aģentūru sociālās ekonomikas atbalstam, izveidot vietējos un/vai reģionālos kontaktpunktus, kas darbosies kā “sociālās ekonomikas vēstnieki”, un iecelt sociālās ekonomikas koordinatorus valsts iestādēs, lai nodrošinātu saskaņotību starp dažādām rīcībpolitikām.

Komisija uzraudzīs stratēģiju īstenošanu, ar dalībvalstīm regulāri apspriežoties Nodarbinātības komitejas un Sociālās aizsardzības komitejas ietvaros.

Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis:

Eiropas sociālā ekonomika ir katalizators pozitīvām un iekļaujošām pārmaiņām mūsu sabiedrībā. Tai ir arī ievērojams neizmantots ekonomiskais potenciāls, jo īpaši saistībā ar jaunuzņēmumu veicināšanu un esošo uzņēmumu paplašināšanu, veicinot sociālo inovāciju. Šodien iesniegtais priekšlikums palīdzēs dalībvalstīm radīt labvēlīgus apstākļus nozares uzplaukumam, palielinot sociālās ekonomikas pamanāmību un veicinot inovāciju dažādās nozarēs, pat tik atšķirīgās kā veselības aprūpe un atpūta. Priekšlikums paredz nodrošināt iespējas nepietiekami pārstāvētām grupām darba tirgū, piemēram, sievietēm un jauniešiem. Tādā veidā mēs būvēsim spēcīgu, uz prasmēm balstītu sociālo ekonomiku, kas var palīdzēt radīt kvalitatīvas darbvietas, kā arī mazināt nabadzību un sociālo atstumtību.

Darba un sociālo tiesību komisārs Nikolā Šmits:

Sociālās ekonomikas struktūrām ir būtiska loma mūsu ekonomikā un sabiedrībā, sākot ar aprites ekonomiku un beidzot ar sociālajiem pakalpojumiem. Priekšlikuma par Padomes ieteikumu mērķis ir novērst šķēršļus, kas kavē sociālās ekonomikas dalībniekus, un sociālās ekonomikas kontekstā atbalstīt ekonomiskās darbības uzsākšanu, tās paplašināšanu, kā arī nodrošināt sociālajai ekonomikai vēl lielāku ietekmi sabiedrībā.

Konteksts

2021. gada decembrī Komisija nāca klajā ar Sociālās ekonomikas rīcības plānu, kura mērķis ir palīdzēt uzplaukt sociālajai ekonomikai un pilnībā izmantot tās potenciālu. Jaunais priekšlikums par Padomes ieteikumu un sociālās ekonomikas vārteju bija divas no plānā paziņotajām darbībām. Vēl viens pasākums bija ES un ESAO Jauniešu uzņēmējdarbības politikas akadēmija (YEPA), kura sāka darboties uzsākta šā gada martā. Tās mērķis ir runāt par problēmām, ar kurām jaunie uzņēmēji saskaras, veidojot uzņēmumu, piemēram, piekļuve finansējumam un prasmes, kā to apliecina arī nesena Eirobarometra aptauja.

Turklāt, kā norādīts Komisijas darba programmā, šā gada otrajā pusē Komisija ierosinās pārrobežu iniciatīvu par apvienībām, lai tās varētu pilnībā izmantot vienotā tirgus sniegtās priekšrocības. Vēl Komisija šodien publicē divus Komisijas dienestu darba dokumentus, kuru mērķis ir uzlabot izpratni par attiecīgajiem nodokļu noteikumiem sociālās ekonomikas struktūrām un sabiedriskā labuma iniciatīvām paredzētiem pārrobežu ziedojumiem.

Sociālās ekonomikas organizācijām ir svarīga loma sabiedrības problēmu risināšanā un taisnīgu darba apstākļu veicināšanā, lēmumu pieņemšanā un pārvaldībā iesaistot darba ņēmējus. Šādas organizācijas arī rada iespējas nepietiekami pārstāvētām grupām, piemēram, sievietēm un jauniešiem, un palīdz padarīt digitālo un zaļo pārkārtošanos taisnīgu un iekļaujošu.

Sociālā ekonomika palīdz sasniegt Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāna mērķus un ES dalībvalstu apstiprinātos 2030. gada ES pamatmērķrādītājus, proti, panākt, lai vismaz 78 % cilvēku vecumā no 20 līdz 64 gadiem būtu nodarbināti, vismaz 60 % — būtu apmācībā un ka vismaz 15 miljoni cilvēku izkļūst no nabadzības vai sociālās atstumtības. Sociālās ekonomikas tiesību aktu kopums sekmē arī Eiropas Prasmju gada īstenošanu, uzlabojot prasmju pilnveidošanas iespējas sociālās ekonomikas nozarēs.

Vairāk informācijas

Priekšlikums Padomes ieteikumam par sociālās ekonomikas pamatnosacījumu izstrādi

Komisijas dienestu darba dokuments: nodokļu sistēmas sociālās ekonomikas struktūrām

Komisijas dienestu darba dokuments: labdarības organizāciju un to līdzekļu devēju nediskriminējoša aplikšana ar nodokļiem — principi, kas izriet no Savienības judikatūras

Faktu lapa

Sociālās ekonomikas vārtejas tīmekļvietne

Sociālās ekonomikas rīcības plāna tīmekļvietne

Jautājumi un atbildes: Sociālās ekonomikas rīcības plāns.

Eiropas Prasmju gads

Avots: Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā