Komisija ierosina stiprināt noziegumos cietušo tiesības

Visi noziegumos cietušie visā Eiropas Savienībā ir pelnījuši atbalstu. 12.jūlijā izziņotās Eiropas Komisijas iniciatīvas mērķis ir stiprināt viņu tiesības visā Eiropas Savienībā, lai viņi varētu saņemt atbalstu, piekļūt informācijai, panākt taisnīgumu un saņemt kompensāciju. Ierosinātajā spēkā esošās direktīvas atjauninājumā ir paredzēti minimālie noteikumi, kas pārsniedz 2012. gadā pieņemtos, efektīvi pievēršoties mūsu sabiedrības mainīgajām vajadzībām, tehnoloģiju un tiesiskuma attīstībai.

Reforma ietver turpmāk minētos elementus.

• Nodrošināt, ka cietušie ir labi informēti par savām tiesībām un saņem nepieciešamos resursus, lai ziņotu par noziegumu, piemēram, izveidojot universālu cietušo palīdzības tālruņa līniju ar ES mēroga tālruņa numuru: 116 006, un izveidojot visaptverošu tīmekļa vietni, kurā būtu jāiekļauj arī tērzēšana un e-pasti.
• Uzlabot neaizsargātu cietušo (piemēram, bērnu, vecāka gadagājuma cilvēku, personu ar invaliditāti, naida noziegumos cietušo vai aizturētu cietušo) īpašajām vajadzībām pielāgotus drošības pasākumus: mēs ierosinām uzlabot cietušo aizsardzības vajadzību individuālo novērtējumu, paredzot, ka tas jāsāk no pirmās saziņas ar iestādēm, un paplašināt pieejamo aizsardzības pasākumu sarakstu, piemēram, aizsardzības rīkojumus vai nodrošinot tiesībaizsardzības iestāžu klātbūtni.
• Nodrošināt piekļuvi specializētiem atbalsta pakalpojumiem neaizsargātiem cietušajiem, piemēram, bezmaksas psiholoģiskajam atbalstam tik ilgi, cik nepieciešams atkarībā no cietušo individuālajām vajadzībām.
• Atvieglot tiesu iestāžu pieejamību, nodrošinot, ka cietušajiem tiek sniegta pietiekama palīdzība tiesā un viņiem ir iespēja apstrīdēt kriminālprocesa nolēmumus, kas ietekmē viņu tiesības, neatkarīgi no viņu statusa šajā tiesvedībā.
• Nodrošināt efektīvu piekļuvi kompensācijai, garantējot cietušajiem kompensāciju tūlīt pēc sprieduma pieņemšanas. Cietušajiem vajadzētu būt tiesībām kriminālprocesa ietvaros saņemt nolēmumu par kompensāciju no likumpārkāpēja (bez nepieciešamības izmantot citu procesu), un valstij būtu jāizmaksā kompensācija cietušajam tieši, pēc tam pieprasot atmaksu no likumpārkāpēja.

Šo pārskatīšanu un ierosināto pasākumu pamatā ir novērtējums par 2012. gada Direktīvu par cietušo tiesībām un ES stratēģija par cietušo tiesībām 2020.–2025. gadam, kas atspoguļo Eiropas Savienības apņemšanos pastāvīgi uzlabot aizsardzību un atbalstu, ko piedāvā noziegumos cietušajiem visās dalībvalstīs.

Priekšsēdētājas vietniece jautājumos par vērtībām un pārredzamību Vera Jourova:

Mēs runājam par aptuveni 75 miljoniem cilvēku katru gadu visā Eiropas Savienībā, kuri kļūst par noziegumu upuriem. Viņi visi ir pelnījuši pilnīgu aizsardzību un atbalstu. Ir izveidots labs pamats, bet mums ir jāstiprina viņu tiesības. Mēs ierosinām visaptverošu pasākumu kopumu, kas garantē lielāku atbalstu viņiem, tostarp visneaizsargātākajiem. Viņiem jābūt to cilvēku starpā, kuriem tiek nodrošināta savlaicīga piekļuve kompensācijai, kā arī dalībai tiesvedībā.

Tieslietu komisārs Didjē Reinderss:

Mūsu pienākums ir pēc iespējas efektīvāk palīdzēt noziegumos cietušajiem. Mēs cieši sadarbojamies ar tiem, kas atbalsta cietušos un ir ieguvuši labāku izpratni par to, kas cietušajiem vajadzīgs. Šā jaunā tiesību akta priekšlikuma mērķis ir uzlabot spēkā esošos noteikumus. Tas padarītu tos efektīvākus un labāk pielāgotus cietušo vajadzībām neatkarīgi no tā, kur ES un kādos apstākļos noziegums noticis.

Turpmākie soļi

Komisijas priekšlikums ir jāpieņem Eiropas Parlamentam un Padomei. Tiklīdz tas būs pieņemts, dalībvalstīm būs divi gadi laika, lai ieviestu direktīvu savos tiesību aktos. Ir paredzēts izņēmums attiecībā uz elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanu – šajā gadījumā dalībvalstīm būs četri gadi, lai izveidotu vajadzīgās struktūras.

Konteksts

ES Direktīva par cietušo tiesībām stājās spēkā 2015. gadā. Kopš tā laika direktīva ir pozitīvi ietekmējusi cietušo tiesības piekļūt informācijai un uzlabojusi cietušo piekļuvi atbalsta pakalpojumiem.

Komisija 2020. gada jūnijā pieņēma ES stratēģiju par cietušo tiesībām (2020.–2025. gads), lai vēl vairāk pastiprinātu centienus nodrošināt tiesu iestāžu pieejamību visiem noziegumos cietušajiem neatkarīgi no tā, kur ES un kādos apstākļos noziegums noticis. Stratēģijā ir izklāstīta virkne neleģislatīvu darbību saistībā ar cietušo tiesībām, tostarp 2012. gada Direktīvas par cietušo tiesībām pārskatīšana, un paredzēts, ka Komisija izvērtē Direktīvas par cietušo tiesībām ietekmi un vajadzības gadījumā nāk klajā ar tiesību akta priekšlikumu tās atjaunināšanai. Direktīvas par cietušo tiesībām novērtējums, kas pieņemts 2022. gada jūnijā, apstiprināja, ka tā kopumā ir devusi gaidītos ieguvumus. Tomēr tajā ir parādīti arī trūkumi, kam nepieciešami mērķtiecīgi uzlabojumi attiecībā uz cietušo galvenajām tiesībām saskaņā ar direktīvu. Problēmas ir saistītas ar skaidrības un precizitātes trūkumu, ar kādu noteiktas tiesības ir formulētas, un ar dalībvalstu plašo rīcības brīvību to īstenošanā.

Direktīvas par cietušo tiesībām transponēšana dalībvalstīs lielākoties ir pabeigta. Komisija 2016. gadā bija uzsākusi pārkāpuma procedūras pret 26 ES dalībvalstīm par direktīvas nepilnīgu transponēšanu. Kopš tā laika Komisija ir slēgusi visas pārkāpuma lietas, izņemot vienu.

Lai reaģētu uz trūkumiem Direktīvā par cietušo tiesībām, par kuriem liecina tās novērtējums un daudzās apspriešanās, Komisija ir ierosinājusi mērķtiecīgus grozījumus, kas stiprina cietušo spēju paļauties uz savām tiesībām.

Plašāka informācija

Priekšlikums direktīvai, ar ko groza 2012. gada Direktīvu par cietušo tiesībām

Jautājumi un atbildes – Direktīva par cietušo tiesībām

ES stratēģija par cietušo tiesībām (2020.–2025. gads)

2012. gada Direktīva par cietušo tiesībām

2012. gada Direktīvas par cietušo tiesībām 2022. gada novērtējums

Avots: Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā