Viens okeāns – viena stratēģija
Eiropas Okeāna pakts izvirza sešas prioritātes.
Komisija atbalstīs dalībvalstis, kuras atjauno degradētos piekrastes un jūras biotopus. Galvenā rīcība šajā jomā būs dalībvalstu mudināšana izveidot un pārvaldīt aizsargājamas jūras teritorijas, kā arī Jūras stratēģijas pamatdirektīvas un Jūras telpiskās plānošanas direktīvas pārskatīšana.
Okeāns ir neaizvietojams tādos sektoros kā zvejniecība, akvakultūra, kuģniecība, tūrisms un enerģētika. Komisija plāno ES jūrniecības rūpniecisko segmentu spēcināt ar jaunu Jūrniecības rūpniecisko stratēģiju un ES Ostu stratēģiju. Turklāt tiks izvērtēta un, iespējams, pārskatīta kopējā zivsaimniecības politika. Lai ES zvejniecība un akvakultūra uzplauktu, Komisija 2026. gadā nāks klajā ar ilgtermiņa redzējumu par šiem sektoriem. Bez tam ar zilās paaudžu nomaiņas stratēģijas palīdzību Komisija veicinās gados jaunu profesionāļu ienākšanu jūras pētniecībā, okeāna tehnoloģijās un ilgtspējīgās zvejniecībās.
Piekrastes kopienas ir zilās ekonomikas ilgtspēju un konkurētspēju virzošais spēks. Tās apgādā eiropiešus ar veselīgu un ilgtspējīgu pārtiku un tīru un cenas ziņā pieejamu atjaunojamo jūras energoresursu enerģiju. Tāpēc ir ļoti svarīgi nodrošināt šo kopienu nākotni. Komisija nāks klajā ar īpašu ES piekrastes kopienu attīstības un noturīguma stratēģiju un ar ieinteresētajām personām apspriedīs jaunu salām paredzētu stratēģiju un tālākajiem reģioniem veltītās stratēģijas atjaunināšanu. Turklāt Komisija iesniegs priekšlikumu par Eiropas zilā oglekļa rezervju izveidi.
Ar Okeāna paktu tiek ierosināta vērienīga ES Okeāna novērošanas iniciatīva, kurai jāuzlabo mūsu zināšanas par okeānu. Par tās pamatu kalpos Okeāna pētniecības un inovācijas stratēģija, bet tās darbības rezultāti bagātinās Eiropas okeāna digitālo dvīni. Iniciatīva ļaus ES saglabāt savu globālo līderpozīciju okeāna zinātnes, tehnoloģijas un datu jomā. Lai vairotu izpratni par okeāna nozīmību, Komisija izveidos ES Jaunatnes vēstnieku tīklu okeāna lietās. Šā tīkla sūtība būs vienot gados jaunus okeāna ilgtspējas aizstāvjus no ES un visas pasaules.
Komisija stiprinās ES krasta apsardzes un jūras spēku sadarbību un jūras robežu drošību. Tiks izstrādāta koordinēta stratēģija nesprāgušas munīcijas aizvākšanai no Eiropas ūdeņiem, sākot ar Baltijas jūru un Ziemeļjūru. Stiprinot ES jūras uzraudzības spēju, tiks investēts novatoriskā Eiropas dronu flotē, kas jūrā veikto darbību reāllaika uzraudzīšanai izmantos tādas tehnoloģijas kā mākslīgais intelekts un vismodernākie sensori.
Komisija pastiprinās cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju un no 2026. gada janvāra prasīs obligātu NNN nozvejas sertifikācijas sistēmas digitalizētās versijas – IT CATCH – īstenošanu. Lai starptautiskā mērogā virzītu mērķus un intereses, pēc kurām ES vadās okeāna lietās, Komisija stiprinās arī Eiropas okeāndiplomātiju. Ciešākā Komisijas uzmanības lokā būs tādas prioritātes kā Nolīgums par jūras biodaudzveidību teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, un tā drīza ratifikācija un īstenošana visā pasaulē, kā arī vērienīgs līgums par plastmasu un trīs plašu aizsargājamo jūras teritoriju noteikšana Dienvidu okeānā.
Īstenošana un uzraudzība
Lai sasniegtu Okeāna pakta mērķrādītājus, Komisija līdz 2027. gadam nāks klajā ar Okeāna aktu. Šis akts izveidos vienotu sistēmu, kura atvieglos pakta galveno mērķu īstenošanu un vienlaikus samazinās birokrātiju.
Akta pamatā ieguls pārskatītā Jūras telpiskās plānošanas direktīva. Tas uzlabos starpsektorālo koordināciju un jūras baseinu pārvaldību.
Turklāt Komisija izveidos augsta līmeņa Okeāna padomi, kurā dažādu ar okeānu saistītu sektoru pārstāvji strādās, lai vadītu Okeāna pakta īstenošanu, un ES Okeāna pakta infopaneli – publisku, caurredzamu un centralizētu platformu, kas ļaus līdzsekot virzībai uz nospraustajiem mērķiem.
Nākamie soļi
9. jūnijā Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena ar Eiropas Okeāna paktu iepazīstināja ANO Okeāna konferences dalībniekus.
Konteksts
Eiropas Okeāna pakts ir iekļauts Urzulas fon der Leienas otrās Komisijas politiskajās pamatnostādnēs, un uz tā iesniegšanu aicināts Eiropadomes 2025. gada 20. marta secinājumos.
Avots: Eiropas Komisiajs pārstāvniecība Latvijā