Brisele, 2011. gada 8. septembris. Eiropas Komisija šodien pieņēmusi pirmo tiesību aktu, kura mērķis ir līdz 2015. gadam nodrošināt, lai smagā satiksmes negadījumā cietusi automašīna pati bez autovadītāja līdzdalības spētu pārraidīt signālu glābšanas dienestiem. Komisija vēlas panākt, lai no 2015. gada dzīvības glābšanas sistēma eCall būtu iebūvēta visos automobiļu un vieglo transportlīdzekļu jaunajos modeļos. Smagas avārijas gadījumā eCall automātiski zvana uz Eiropas vienoto neatliekamās palīdzības dienestu numuru 112 un glābšanas dienestam nosūta negadījuma vietas koordinātes. 8. septembrī pieņemtais Komisijas ieteikums aicina dalībvalstis nodrošināt, lai mobilo sakaru tīklu operatori pielāgotu savu infrastruktūru un tādējādi eCall zvani efektīvi sasniegtu glābšanas dienestus.
Otrdien, 13.septembrī no pulksten 14.30—17.30 ES Mājā, Aspazijas bulvārī 28, Rīgā,notiks jau otrā projekta SKOLNIEKS PĒTNIEKS PILSĒTNIEKS [SPP] darbnīca ĒKA UN ENERĢIJA, ko rīko Latvijas Arhitektu savienība [LAS] sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā [EKPL]. Piedalīties aicināti 7.—9.klašu skolēni, lai kopā ar jaunajiem arhitektiem diskutētu par atjaunojamajiem energoresursiem [ūdens, vējš, saule, zeme, biomasa], analizētu dabas dotās iespējas [jūras, upes vai meža malas, līdzenums, kalns], uzzinātu par videi draudzīgiem arhitektūras risinājumiem [debespuses, reljefs, augi, ūdenstilpnes, skati, būvmateriāli, funkcijas, forma, maināmība], kā arī lai uzprojektētu brīvdienu māju atbilstoši savas ģimenes interesēm un novietnes īpatnībām.
Izstāde „Čehijas un Latvijas attiecības 1921-2011” ir veltīta 90. gadadienai, kopš diplomātisko attiecību un savstarpējo sakaru nodibināšanas starp Latvijas Republiku un Čehoslovākiju (Čehoslovākija atzina Latviju de facto - 1921. gada 26. aprīlī, bet de iure 1921. gada 29. decembrī) un to atjaunošanas 20. gadadienai (parakstot protokolu starp Čehoslovākiju un trijām Baltijas valstīm 1991. gada 9. septembrī Tallinā).
Briselē, 2011. gada 7. septembrī. Lai panāktu ES enerģētisko drošību šībrīža situācijā, kad globālie enerģijas tirgi nepārtraukti mainās, vajadzīga adekvāta koordinācija pašu mājās un spēcīga un pārliecinoša nostāja starptautiskajā vidē. Šodien Komisija pieņēma paziņojumu par energoapgādes drošību un starptautisko sadarbību. Tajā pirmo reizi tiek noteikta vispusīga stratēģija ES ārējām attiecībām enerģētikas jomā. Komisijas izklāstītajā pieejā galvenā uzmanība pievērsta labākai koordinācijai starp ES dalībvalstīm, nosakot un īstenojot ārējās enerģētikas politikas prioritātes.
Briselē, 2011. gada 1. septembrī — Eiropas Komisija astoņām dalībvalstīm (Austrijai, Igaunijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Luksemburgai, Ungārijai un Vācijai) pieprasa informāciju par Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (AVMPD) īstenošanu. Komisija ir lūgusi dalībvalstis sniegt atbildi 10 nedēļu laikā. Ar faktu noskaidrošanas vēstulēm Komisija cenšas nodrošināt to, lai visas dalībvalstis pareizi īstenotu visus AVMPD noteikumu aspektus plašsaziņas līdzekļus reglamentējošajos likumos. Vēstulēs aplūkotie jautājumi katrai valstij atšķiras. Informācijas pieprasījumi nenozīmē, ka dalībvalstis nav pareizi pārņēmušas direktīvu savos tiesību aktos, bet to, ka šajā posmā Komisijai vēl ir daži jautājumi par direktīvas īstenošanu šajās dalībvalstīs.
Briselē, 2011. gada 1. septembrī: tā bērna vārdā, kuram būs vislabākais zīmējums par kosmosa vai aeronautikas tēmu, nosauks Galileo programmas satelītu. Pirmos divus satelītus, ko palaidīs 20. oktobrī, nosauks uzvarējušo bērnu vārdos — Teiss no Beļģijas un Natālija no Bulgārijas; šajās valstīs konkurss šogad jau ir noticis[1]. Eiropas Komisija šodien sāk konkursu pārējās 25 dalībvalstīs, lai dotu vārdus satelītiem, ko palaidīs līdz 2019. gadam. Piedalīties var bērni vecumā no 9 līdz 11 gadiem.
[1] Konkurss BeļģijāKonkurss Bulgārijā
Briselē, 2011. gada 1. septembrī. No šodienas vietnē http://ec.europa.eu/translatores/ vidusskolas var pieteikt skolēnus ikgadējam ES jauno tulkotāju konkursam “Juvenes Translatores” (latīniski — jaunie tulkotāji). Reģistrēties var līdz 20. oktobrim, un tiešsaistes pieteikuma veidlapa ir pieejama visās oficiālajās ES valodās. Konkurss, kas notiek jau piekto gadu, 24. novembrī vienlaikus norisināsies visās izraudzītajās skolās. Piedalīties var 1994. gadā dzimuši skolēni un vairāk nekā 750 skolas.
Briselē, 2011. gada 4. augustā. Eiropas iedzīvotāji sāk kļūt optimistiskāki par ekonomikas turpmāko gaitu, jo arvien vairāk cilvēku uzskata, ka smagākā krīze jau ir aiz muguras, secināts Eirobarometra 2011. gada pavasara apsekojumā - viedokļu aptaujā, ko divreiz gadā rīko Eiropas Savienība. 43 % Eiropas iedzīvotāju domā, ka krīzes ietekme uz darba tirgu jau sasniegusi apogeju (skat. pielikumu). Tas ir par vienu procentu punktu vairāk nekā iepriekšējā pārskatā 2010. gada rudenī (MEMO/11/16) un par 15 procentu punktiem vairāk nekā 2009. gada pavasarī. Tāpat Eiropas iedzīvotāji arvien vairāk pieprasa ES rīcību un spēcīgāku Eiropas sadarbību, lai rastu risinājumu krīzei un novērstu turpmākas problēmas. Turpat 8 no 10 Eiropas iedzīvotājiem uzskata, ka ekonomikas politikas ciešāka koordinācija dalībvalstu starpā būtu efektīvs veids, kā risināt situāciju ekonomikas jomā.
Brisele, 2011. gada 12. augusts. Eiropas Komisija nāk klajā ar priekšlikumu jaunai Padomes un Eiropas Parlamenta regulai, ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas laša krājuma ilgtspējīgai pārvaldībai.
Briselē, 2011. gada 31. augustā. Pagājušajā desmitgadē Sestā Kopienas vides rīcības programma (6. VRP) ir palīdzējusi ar vides tiesību aktiem pievērsties jautājumiem gandrīz visos vides aspektos. Par to skaidri liecina šodien pieņemtais 6. VRP (2002.-2012.) galīgais novērtējums.Pēdējos desmit gados vides jomā panākti tādi ievērojami sasniegumi kā Natura 2000 tīkla paplašināšana, rezultātā aptverot gandrīz 18 % ES sauszemes teritorijas, visaptverošas ķīmisko vielu politikas ieviešana un politikas pasākumi klimata pārmaiņu jautājumos. Tomēr vēl ir daudz darāmā, lai īstenotu saskaņotus ES mērķus un noteikumus un uzlabotu bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, augsnes un ūdens kvalitāti. Resursu izmantošanas nošķiršana no ekonomikas izaugsmes nav izraisījusi kopējā resursu izmantojuma samazināšanos.
© 2008-2024 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja