Šodien pieņemtā "ES
iekšējās drošības stratēģija darbībā" ietver 41 darbību, ar ko
pievēršas vissteidzamāk risināmajiem drošības draudiem, kas skar Eiropu. Starp tām ir kopīga programma, kā izjaukt noziedznieku un
teroristu tīklus, aizsargāt iedzīvotājus, uzņēmumus un sabiedrības pret
kibernoziegumiem, uzlabot ES drošību, modernizējot robežu pārvaldību, un
uzlabot Savienības gatavību un reaģēšanu krīzes situācijā.
Līdz 3300 skolēnu no visas Eiropas 23. novembrī pārbaudīs savas valodu
prasmes Eiropas Komisijas ceturtajā gadskārtējā "Juvenes Translatores"
jauno tulkotāju konkursā. No Latvijas tajā piedalīsies 9 skolas. Konkursu rīkos
vienlaikus visās konkursa dalības skolās Eiropas Savienībā no Somijas Lapzemes
līdz pat Limasolai Kiprā. Pārbaudījums skolotāju uzraudzībā ilgs divas stundas
no pulksten 11.00 līdz 13.00 pēc Latvijas laika.
Eiropas Komisija ir publicējusi aicinājumu iesniegt izpētes projektu priekšlikumus pētnieciskās žurnālistikas jomā.
Konkurss ir diskusiju vortāla www.esmaja.lv iniciatīva, kas tiek organizēts vispasaules akcijas "10/10/10 - VISPASAULES ZAĻO DARBU DIENA" ietvaros.
ES iestādes 2010. gadā parādīja savu gatavību un spēju elastīgi, izlēmīgi un solidāri tikt galā ar grūtībām, kā arī risināt finanšu un ekonomikas krīzes izraisītās nepieredzētās problēmas. Tagad ir jānodrošina, ka atveseļošanās ir noturīga. Eiropas Komisija ir pieņēmusi savu darba programmu 2011. gadam, kurā šie mērķi ir pārvērsti konkrētā rīcībā. Darba programmā atspoguļota Komisijas apņemšanās izvest Eiropu no krīzes un virzīt to uz labklājību, drošību un sociālo taisnīgumu.
Eiropas Savienības konkursam "Mūzika pret nabadzību" no Latvijas iesniegtas četras dziesmas, bet visā ES kopā – 165 kompozīcijas. Par uzvarētāju tiešsaistē var balsot līdz 7. novembrim. Savukārt otru uzvarētāju noteiks profesionāla žūrija, kuru vadīs starptautiski pazīstams dziedātājs Salifs Keita. Balvā ir iespēja veidot uzvarējušo dziesmu studijas ierakstu un uzstāties Eiropas Attīstības dienu pasākumos 2010. gada decembrī Briselē.
Saskaņā ar Eiropas mēroga pētījumu, ko publicēja Eiropas Komisija, bērni Eiropā sāk izmantot internetu aptuveni 7 gadu vecumā, bet tikai katrs trešais bērns vecumā no 9 līdz 12 gadiem uzskata, ka viņu vecumam tiešsaitē ir pietiekoši "labu lietu bērniem". Pētījumā minēts arī tas, ka katram astotajam bērnam ir negatīva pieredze tiešsaitē un bērniem aizvien trūkst prasmju un pārliecības, izmantojot internetu. Lai risinātu šīs problēmas, Komisija ir izsludinājusi konkursu, lai veicinātu kvalitatīva satura veidošanu tiešsaitē bērniem. Komisijas apņemšanās palīdzēt vecākiem un viņu bērniem tiešsaitē justies drošiem ir daļa no Eiropas digitālizācijas programmas (skat. IP/10/581, MEMO/10/199 un MEMO/10/200).
Kas ir kopējs Marokas karalim Muhamedam VI, Mario Monti, Silvanai Kohai-Mērinai un Baraka Obamas padomniekam ekonomikas jautājumos Maiklam Fromanam? Visi viņi ir bijuši stažieri Eiropas Komisijā. Kopš Komisijas stažieru programmas sākuma 1960. gadā tajā ir piedalījušies vairāk nekā 40 000 jauno universitātes absolventu. Tā ir visvecākā stažieru programma un, pēc katrā gadā uzņemto pretendentu skaita, arī visnozīmīgākā. Stažieri piecus mēnešus strādā kopā ar Komisijas ierēdņiem, piedaloties plaša jautājumu loka risināšanā. Daži no viņiem ir vēlāk kļuvuši par Eiropas komisāriem un Eiropas Parlamenta locekļiem, citi — par karaļiem un žurnālistiem. Šodien Briselē Eiropas Komisija organizē konferenci, lai atzīmētu stažieru programmas 50. gadadienu, kas pazīstama arī ar nosaukumu “Le Stage".
Eiropas Komisija šodien pieņēma stratēģiju, lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi īstenota ES Pamattiesību harta, kas kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir juridiski saistošs instruments. Komisija pārbaudīs, vai visi ES tiesību akti atbilst hartai katrā likumdošanas procesa posmā, sākot no iepriekšēja sagatavošanās darba Komisijā līdz likumprojektu pieņemšanai Eiropas Parlamentā un Padomē, un pēc tam posmā, kad tos piemēro dalībvalstis. Komisija sniegs iedzīvotājiem informāciju par to, kad tā var iejaukties pamattiesību jautājumos, un publicēs gada pārskatu par hartas piemērošanu, lai uzraudzītu panākto progresu. Tādējādi Komisija atbild uz Eiropas Parlamenta aicinājumiem.
Reāllaika gaisa, augsnes un ūdens piesārņojuma kartes šobrīd ir pieejamas visiem, pateicoties ES finansētajam pētniecības projektam INTAMAP. INTAMAP projekta ietvaros ir izstrādāta atvērtu specifikāciju programmatūra, lai izveidotu kontūrkartes, kurās parādīta ne tikai precīza piesārņoto teritoriju atrašanās vieta, bet arī piesārņojuma izcelsmes vieta un tā virzība. Šāda informācija ļauj valsts iestādēm ātrāk izlemt par piemērotiem pasākumiem, lai likvidētu piesārņojuma avotu, un tā ļauj iedzīvotājiem izvairīties no piesārņojuma.
© 2008-2024 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja