Latviešu filmu kinorežisors, kinoproducents, scenārists un aktieris.

Dzimis Liezēres pagastā zemnieka ģimenē. Mācījies Liezēres pamatskolā, Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā, Zeltmata un E. Feldmaņa dramatiskajos kursos, studējis farmāciju Latvijas Universitātē, Teātra un kino režiju Lesinga universitātē Berlīnē. Bijis aktieris Nacionālajā teātrī. Pirmās latviešu lielfilmas "Zvejnieka dēls" (1939) scenārija autors un režisors. 

1942. gadā izveidojis Tautas teātri. 1944. gada oktobrī devies bēgļu gaitās uz Vāciju, strādājis britu militārās pārvaldes dienestā, Blombergā izveidojis Latviešu mākslas centru, turpinājis darboties kā filmu režisors. Par latviešu bēgļu dzīvi viņš uzrakstījis scenāriju un uzņēmis filmu "Kas mēs esam, ko mēs spējam".

1952. gadā izceļoja uz ASV. Izveidojis savu foto uzņēmumu Holivudā, piedalījies amerikāņu filmās kā aktieris un režisora palīgs, aktīvi iesaistījies latviešu kultūras dzīvē. Uzņēmis vairākas latviešu trimdas dzīvi dokumentējošas filmas. Piedalījies dziesmu svētku rīkošanā ASV rietumu krastā un iestudējis vairākus latviešu teātra klasiķu darbus: "Skroderdienas Silmačos", "Princese Gundega un karalis Brusubārda", "Jāzeps un viņa brāļi", "Minhauzena precības". Sarakstījis grāmatu par savu dzīvi "Dullā Daukas piezīmes: impresijas un ekspresijas" (1977).

Vilis Lapenieks ir teicis: "Svarīgs ir tikai viens apstāklis: lai mēs, latvieši, prastu saglabāt savu tautas dvēseli un nodot to tālāk nākošām audzēm."