Dzimis 1931. gada 6. aprīlī Rēzeknes apriņķa Barkavas pagasta "Mālsalā" (tag. Madonas novads). Ēvalda tēvs Staņislavs Mugurēvičs Latvijas armijas sastāvā piedalījās Latvijas Neatkarības karā un  viņam tika piešķirta jaunsaimniecība. Pirmie skolas gadi aizritējuši kara laikā.1951. gadā Ēvalds pabeidza Varakļānu vidusskolu un tajā pašā gadā iestājās Latvijas Universitātes (tolaik Latvijas Valsts universitāte) Vēstures un filoloģijas fakultātē vēstures specialitātē. 
1984. gadā Maskavā aizstāvēja vēstures zinātņu doktora disertāciju par tēmu "Viduslaiku pilis un lauku apmetnes Latvijā 12.—16.gs.", kuru vēlāk, 1991. gadā, nostrificēja habilitētā vēstures zinātņu doktora grāda iegūšanai. 1989. gadā viņu ievēlēja par LZA korespondētājlocekli, bet 1992. gadā — par LZA īsteno locekli. Par Ē.Mugurēviča starptautisko zinātnisko autoritāti liecina fakts, ka viņš ir arī septiņu Eiropas valstu zinātnisko biedrību un asociāciju loceklis.
Par darbu “Viduslaiku ciems un pils Salaspils novadā” Ēvaldam Mugurēvičam piešķirts Salaspils Goda pilsoņa nosaukums.2011. gadā Mugurēvičam tika piešķirta LZA Lielā medaļa.