Tiešsaistes azartspēles Eiropā strauji attīstās: jau ir apzināti gandrīz 15 000 tīmekļa vietņu, un to gada ieņēmums 2008. gadā pārsniedza 6 miljardus eiro un līdz 2013. gadam varētu divkāršoties. Valstu tiesiskais regulējums ES ir ļoti atšķirīgs — atšķiras noteikumi par licencēšanu, saistītajiem tiešsaistes pakalpojumiem, maksājumiem, sabiedriski derīgajiem mērķiem un cīņu pret krāpšanu. Lai šajā strauji augošajā pārrobežu pakalpojumu darbības jomā nodrošinātu tiesisku noteiktību un ES pilsoņu efektīvu aizsardzību, ir svarīgi izvērtēt, kā iekšējā tirgū var līdzās pastāvēt atšķirīgi modeļi. Šodien ar zaļo grāmatu aizsāktās apspriešanas primārais mērķis tādēļ ir iegūt uz faktiem balstītu ainu par ES tiešsaistes azartspēļu tirgū pastāvošo situāciju un dažādajiem valstu iekšējā regulējuma modeļiem. Komisija vēlas uzzināt ieinteresēto personu viedokļus un savākt detalizētu informāciju un datus par tādiem svarīgākajiem politikas jautājumiem kā tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu organizēšana un piemērojamo likumu īstenošana, patērētāju aizsardzība un citi attiecīgi sabiedriskās kārtības jautājumi, kā arī komercpaziņojumi un maksājumu pakalpojumi. Šajā apspriešanā iesūtītie materiāli, kas iesniedzami līdz 2011. gada 31. jūlijam, palīdzēs noteikt, vai ir vajadzīga ES turpmāka darbība šajā jomā un kāda varētu būt tās forma. Papildus apspriešanai tiks rīkoti ekspertu semināri par konkrētām tēmām.
No tikko veikta pētījuma izriet, ka lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju ir gatavi pieļaut kompromisu, ciktāl tas attiecas uz personīgā auto cenu un specifikācijām, lai mazinātu kaitīgo emisiju apjomu. Pētījums, kuru Eirobarometrs veica visās 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs, citstarp liecina, ka aptuveni divas trešdaļas automašīnu izmantotāju Eiropas Savienībā emisiju samazināšanas dēļ būtu gatavi braukt lēnāk. Turklāt vairums autobraucēju (53 %) bija vienisprātis, ka pastāvošie, ar auto saistītie maksājumi būtu jāaizstāj ar jaunām maksājumu shēmām, kuru pamatā ir attiecīgā auto faktiskais izmantojums. Lielākā daļa automašīnu izmantotāju izvēlas braukt ar auto ērtuma pēc, tomēr aptuveni trīs ceturtdaļas ES iedzīvotāju (71 %) norādīja, ka tie apsvērtu iespēju izmantot sabiedrisko transportu biežāk, ja būtu iespējams iegādāties vienu braukšanas biļeti visiem transporta veidiem.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu, ES nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors, Eiropadomes priekšsēdētājs Hermanis van Rompejs un Padomes pašreiz prezidējošās valsts Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans trīspusējā sociālajā sammitā tikās ar strādājošo un darba devēju pārstāvjiem. Galvenokārt tika pārrunāta budžeta un fiskālās konsolidācijas ietekme uz nodarbinātību un izaugsmi, kā arī sociālo partneru nozīme pārvaldībā. Diskusijā piedalījās arī nākamo prezidējošo valstu, proti, Polijas un Dānijas, premjerministri un nodarbinātības ministri.
Tādu ārkārtas situāciju un krīžu laikā kā tagad Japānā, Lībijā vai Ēģiptē ES pilsoņiem ārzemēs ir tiesības lūgt palīdzību jebkurā ES konsulātā vai vēstniecībā, ja viņu valsts konkrētajā zemē nav pārstāvēta. ES dalībvalstīm ir arī jāpalīdz pilsoņiem evakuēties, it kā tie būtu šo dalībvalstu pilsoņi. ES līgumi un ES Pamattiesību harta garantē šīs tiesības, kas ir būtiska ES pilsonības sastāvdaļa. Aizsardzība aptver arī ikdienas situācijas, piemēram, nozagtu pasi, nopietnu nelaimes gadījumu vai slimību. Tomēr daudzi eiropieši nav informēti par šīm tiesībām. Arvien vairāk ES pilsoņiem dzīvojot, ceļojot un strādājot ārvalstīs – eiropieši katru gadu veic vairāk nekā 90 miljonus ceļojumu ārpus ES un aptuveni 30 miljoni dzīvo valstīs ārpus ES –, informētības palielināšana ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Šodienas politikas paziņojumā par konsulāro aizsardzību trešās valstīs Eiropas Komisija izklāsta konkrētus pasākumus, kā palielināt ES pilsoņu informētību par savām tiesībām. Nākamajā gadā Komisija ierosinās koordinācijas pasākumus, lai atvieglotu pilsoņu ikdienas konsulāro aizsardzību. Turklāt Komisija uzsāk īpašas konsulārās aizsardzības jautājumu tīmekļa vietnes darbību. Šī tīmekļa vietne sniedz konsulāro vai diplomātisko pārstāvniecību adreses valstīs ārpus ES, kā arī pieeju visu dalībvalstu ceļošanas konsultāciju pakalpojumiem.
Lai gan šis nav ekonomiski vieglākais periods, saskaņā ar jaunāko Eiropas Komisijas iekšējā tirgus izveides rezultātu apkopojumu dalībvalstis turpina rezultatīvi ieviest pieņemtos iekšējā tirgus noteikumus valsts tiesību aktos. Vidēji 0,9 % no iekšējā tirgus direktīvām, kuru ieviešanas termiņš ir beidzies, šobrīd nav iestrādāti valsts tiesību aktos, un šis rādītājs pēdējo sešu mēnešu laikā nav mainījies. Faktiski dalībvalstis vēl ievēro mērķi, ko 2007. gadā izvirzījuši ES valstu un valdību vadītāji — 1 %. Tāpat pēdējo 12 mēnešu laikā dalībvalstīm par gandrīz 40 % izdevies samazināt vidējo papildu laiku, kas vajadzīgs ES direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos. Kas attiecas uz ES tiesību normu piemērošanu, pārkāpumu skaits, salīdzinot ar situāciju pirms sešiem mēnešiem, ir sarucis par 11 %. Grieķija, Portugāle un Luksemburga ir krietni samazinājušas neieviesto normu apjomu, un Malta joprojām ieviešanas ziņā ir pirmajā vietā. Šajā iekšējā tirgus izveides rezultātu apkopojumā izklāstīti veiksmes stāsti par šo valstu paveiktajiem pasākumiem.
Šodien Eiropas Komisija pieņēma priekšlikumu reformēt Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF). Priekšlikuma mērķis ir uzlabot OLAF efektivitāti, lietderīgumu un pārskatatbildību, tajā pašā laikā aizsargājot tā neatkarību izmeklēšanas gaitā. Kopš izveidošanas 1999. gadā OLAF ir izmeklējis aptuveni 4500 lietas un ir krietni palīdzējis aizsargāt ES budžetu pret krāpnieciskām darbībām. Tomēr ir vajadzīgi uzlabojumi, lai palīdzētu OLAF pilnībā atraisīt savu potenciālu. Komisija ierosinājumā iztirzāti vairāki svarīgi aspekti, kā palielināt OLAF iespējas maksimāli rezultatīvi apkarot krāpšanu. Šodienas priekšlikumā ietverti pasākumi, lai nodrošinātu, ka OLAF izmeklēšanas un to pēcpasākumi notiek efektīvāk, lai aizsargātu izmeklēšanas subjektu tiesības un nostiprinātu sadarbību starp OLAF un tā stratēģiskajiem partneriem cīņā pret krāpšanu. Tagad priekšlikums ir jāizskata un jāapstiprina Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar koplēmuma procedūru.
Piektdien, 18.martā, Eiropas Savienības attīstības komisārs Andris Piebalgs Latvijas Universitātē (LU) uzstāsies ar lekciju "Eiropas attīstības sadarbība globālajos pārmaiņu laikos".
Ziemeļvalstis kopš pagājušā gadsimta 50.gadiem tiek minētas kā labklājības valsts modeļa piemērs. Šo labklājības modeli veido spēcīga ekonomiskā konkurētspēja un inovācijas starptautiskajos biznesa tirgos, kas apvienotas ar dāsniem labklājības pasākumiem. Ziemeļvalstis vieno sociālais viendabīgumus un līdzvērtīgas iespējas visiem iesaistīties ekonomikā.
Kas notiek ar Jūsu māju, ja Jūsu laulība tiek šķirta un laulātajam ir atšķirīga valstspiederība? Kas notiek ar kopējo bankas kontu laulātā nāves gadījumā? Kas notiek gadījumos, kad Jums un Jūsu laulātajam ir viena un tā pati valstspiederība, bet Jums ir nekustamais īpašums vai bankas konts ārvalstīs? Eiropā ir apmēram 16 miljoni dažādas valstspiederības pāru, un vismaz 650 000 no tiem katru gadu saskaras ar šiem jautājumiem brīdī, kad viņu laulība vai partnerattiecības izjūk. Pilsoņi zaudē laiku un naudu, cenšoties uzzināt, kurus tiesību aktus piemēro viņu gadījumā un kura tiesa ir kompetenta, lai palīdzētu viņiem. Tiesību aktu atšķirības 27 ES dalībvalstīs rada stimulu, lai ,,izvēlētos labvēlīgāko tiesu” vai mēģinātu ,,apsteigt otru laulāto tiesas meklējumos”. Tas notiek tad, ja viens laulātais (parasti tas, kurš ir turīgāks) steigšus vēršas tajā tiesā, kur pēc viņa domām būs vislabvēlīgākais rezultāts. Tāpēc Eiropas Komisija ierosina ES mēroga noteikumus, lai radītu tiesisko skaidrību īpašumtiesību jomā attiecībā uz dažādas valstspiederības laulātajiem pāriem un reģistrētajām partnerattiecībām ar starptautisku dimensiju. Divas ierosinātās regulas palīdzētu noteikt, kurus tiesību aktus piemēro pāra īpašumtiesībām, kā arī to, kura tiesa ir atbildīga. Regulās izklāstīti arī noteikumi par to, kā atzīt un izpildīt tiesas spriedumus par pāra īpašumu, izmantojot vienotu procedūru visās ES dalībvalstīs. Priekšlikumi ir Komisijas 2010. gada oktobra ziņojuma par pilsonību (IP/10/1390 un MEMO/10/525) pirmie rezultāti; šajā ziņojumā bija aplūkoti 25 būtiski praktiskie šķēršļi, ar kuriem eiropieši joprojām saskaras savā ikdienā. Šodienas priekšlikumi ir nākamais loģiskais solis pēc pagājušajā gadā ātri panāktās vienošanās par ES tiesību aktu, ar ko nosaka, kuras valsts noteikumus piemēro pārrobežu laulības šķiršanas lietās (IP/10/347 un MEMO/10/695).
Šodien Eiropas Komisija ir ierosinājusi kopīgu sistēmu Eiropas Savienībā darbojošos uzņēmumu nodokļu bāzes aprēķināšanai. Priekšlikuma mērķis ir ievērojami samazināt administratīvo slogu, atbilstības nodrošināšanas izmaksas un juridiskās neskaidrības, ar ko Eiropas Savienībā patlaban sastopas uzņēmumi, kam jāpiemērojas līdz 27 atšķirīgām valstu sistēmām, lai noteiktu ar nodokli apliekamo peļņu. Ierosinātā kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze (KKUINB) nozīmētu to, ka uzņēmumi varētu izmantot „vienas aģentūras” sistēmu, iesniedzot nodokļu deklarācijas, un varētu konsolidēt visu peļņu un zaudējumus, kas tiem ir visā Eiropas Savienībā. Dalībvalstis saglabātu pilnīgu suverenitāti, nosakot uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi. Pēc Komisijas aplēsēm ik gadu ar KKUINB palīdzībuuzņēmumi visā ES ietaupīs 700 miljonus eiro, samazinot atbilstības nodrošināšanas izmaksas, un 1,3 miljardus eiro, veicot konsolidāciju. Bez tam uzņēmumi, kuri tiecas paplašināt pārrobežu darbību, iegūs ietaupījumu līdz 1 miljardam eiro. KKUINB arī padarīs ES par daudz pievilcīgāku tirgu ārvalstu ieguldītājiem.
© 2008-2024 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja