Šķiršanās izraisītās ciešanas ļoti bieži vēl vairāk pastiprina finansiālie un emocionālie sarežģījumi, kas rodas tādēļ, ka viens no vecākiem dzīvo ārzemēs un atsakās sniegt finansiālo palīdzību. Tiek lēsts, ka ES ir 16 miljoni starptautisku pāru un 30 miljoni ES pilsoņu dzīvo ārpus ES, tādēļ jautājums par bērnu uzturlīdzekļu saņemšanu no ārzemēm kļūs arvien aktuālāks. Piemēram, pāris, kas dzīvo Francijā, izšķiras, un tēvs pārceļas uz ASV. Bet vai bērns joprojām saņems uzturlīdzekļus, kurus maksāt tēvam likusi Francijas tiesa? Saskaņā ar jauno konvenciju, ko ES šodien parakstīja, ASV iestādes sadarbosies ar attiecīgajām iestādēm Eiropā, lai nodrošinātu, ka tēvs pilda savas saistības un bērns turpina saņemt pabalstu. Hāgas Konvencijā par uzturlīdzekļu nodrošināšanu ir izveidota vispasaules sistēma bērna pabalsta un citu ģimenes uzturlīdzekļu maksājumu piedziņai. Tajā ir izveidots kopīgs tiesiskais regulējums starp ES valstīm un valstīm ārpus tās, lai iestādes sadarbotos uzturlīdzekļu prasību izpildē un parādnieki vairs nevarētu izvairīties no maksāšanas, pārceļoties prom no ES. Tajā ir paredzēta arī bezmaksas juridiska palīdzība starptautiskās bērna pabalstu lietās. Konvencija papildina ES noteikumus par lēmumu atzīšanu un izpildi uzturēšanas saistību jomā, kas būs piemērojami no 2011. gada 18. jūnija.
Aprīlī ES māja sadarbībā ar Vides Filmu Studiju aicina ikvienu interesentu uz kino pēcpusdienām „Es un vide”, kuru ietvaros tiks demonstrētas trīs Latvijā tapušas filmas – "Leiputrija", "Par dzimtenīti" un "Kurš redzējis vārnu?"
Eiropā dzīvojošie 10-12 miljoni romu joprojām saskaras ar diskrimināciju un atstumtību, turklāt netiek ievērotas viņu tiesības, vienlaikus valdības zaudē iespējas palielināt ienākumus un uzlabot produktivitāti, jo netiek izmantots pieejamais potenciāls. Obligāts priekšnoteikums ir labāka ekonomiskā un sociālā integrācija, tomēr, lai panāktu efektivitāti un novērstu atstumtības dažādos iemeslus, ir nepieciešama saskaņota rīcība visos līmeņos. Tāpēc šodien Eiropas Komisija iesniedz Eiropas pamatprogrammu attiecībā uz valstu stratēģijām romu integrācijai. Ar šo ES pamatprogrammu tiks sniegtas norādes saistībā ar valstu politiku romu jautājumā, kā arī piešķirti ES līmenī pieejamie līdzekļi integrācijas darbību atbalstam. Minētā pamatprogramma koncentrējas uz četriem pīlāriem: piekļuve izglītībai, nodarbinātībai, veselības aprūpei un mājokļiem. Dalībvalstīm būtu jānosaka individuālie valstu mērķi romu integrācijai atbilstoši to teritorijā dzīvojošo romu skaitam un atkarībā no valstu izejas pozīcijām.
Viena no finanšu krīzes mācībām ir tāda, ka korporatīvā vadība, kas līdz šim pamatojās uz pašregulāciju, nav bijusi tik efektīva, kā tā varēja būt. Ir svarīgi, lai uzņēmumi tiktu labāk vadīti. Ja tos vada labāk, tad ne tikai krīzes iespēja nākotnē ir mazāka, bet uzņēmumi ir konkurētspējīgāki. Šodien Eiropas Komisija uzsāka sabiedrisku apspriešanu, kurā aplūko veidus, kā var uzlabot Eiropas uzņēmumu korporatīvo vadību. Korporatīvo vadību tradicionāli definē kā sistēmu, ar kuras palīdzību vada un kontrolē organizācijas. Apspriešanā aplūkos vairākus jautājumus, piemēram, kā uzlabot direktoru padomju daudzveidību un darbību, spēkā esošo valstu korporatīvās vadības kodeksu uzraudzību un izpildes nodrošināšanu, un kā veicināt ieinteresēto personu iesaistīšanos. Termiņš apspriešanas atbilžu iesniegšanai ir 2011. gada 22. jūlijs.
5.aprīlī Rīgā darbu sāks Eiropas Komisijas (EK) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārskata misija, kuras laikā paredzēts iepazīties ar Saprašanās memoranda izpildi un vienoties par tā ceturto papildinājumu.
2011.gada 5.aprīlī plkst. 14.00 Eiropas Savienības mājā (Aspazijas bulvārī 28, 2.stāvā) tiks atklāts projekts „Starpkultūru sarunas: daudzas valodas, vairākas identitātes”. Projekta mērķis ir pievērst uzmanību Eiropā pieaugošajam daudzvalodības un identitāšu plurālisma fenomenam, izmantojot radošus izteiksmes līdzekļus. Projekta centrā ir ģimenes, kurām piederība vairākām kultūrām un valodām ir viņu ikdiena. Latvijā projekta ietvaros Latvijas Kultūras akadēmijas studenti iepazīsies ar dažādu ģimeņu dzīves stāstiem un radošiem līdzekļiem centīsies tos pastāstīt plašākai sabiedrībai. Projekta noslēgumā plānota izstādes atklāšana, kas notiks šī gada septembrī Eiropas valodu dienu ietvaros.
No 4. līdz 7.aprīlim Strastbūrā notiks Eiropas Parlamenta plenārsesija, kurā tiks diskutēts par dažādiem aktuāliem jautājumiem.
Eiropas Parlamenta informācijas birojs apkopojis informāciju par aprīļa mēnesī plānotajām aktivitātēm.
Tikai atsevišķi Latvijas mediji ziņoja pagājušajā nedēļā par Eiropas līmeņa skandālu - trīs deputātus britu laikraksts Sunday Times apvainoja gatavībā saņemt maksājumus no lobētājiem. EP deputāti no Austrijas un Slovākijas nolika mandātus, bet trešais deputāts - no Rumānijas, ir izstājies no EP Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas un pievienojies deputātiem, kas nepieder nevienai EP politiskai grupai.
Katru gadu pasaule zaudē ap 14 miljoniem ha mežu. 19% nocirsto mežu izmanto papīra ražošanai. Lielākā daļa izlietoto papīru nonāk izgāztuvēs. Rūpējoties par vidi un mums tajā, Eiropas Savienības (ES) māja sadarbībā ar papīrfabriku „Līgatne” aicina uzņēmumus, nevalstiskās organizācijas un citas juridiskās personas nodot izlietoto papīru otrreizējai pārstrādei.
© 2008-2024 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja