Komisija ierosina mobilizēt papildu ES finansējumu ES lauksaimniekiem, kurus ietekmē nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, augstas resursu izmaksas un dažādas ar tirgu un tirdzniecību saistītas problēmas. 330 miljonus eiro vērto jauno atbalsta pasākumu paketi saņems 22 dalībvalstis. Turklāt dalībvalstis šodien apstiprināja 3. maijā iesniegto atbalsta pasākumu paketi 100 miljonu eiro apmērā lauksaimniekiem Bulgārijā, Ungārijā, Polijā, Rumānijā un Slovākijā. Ar vairākiem citiem pasākumiem, tostarp iespēju piešķirt lielākus avansa maksājumus, tiks atbalstīti lauksaimnieki, kurus skāruši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi.
Žurnāla “Latvijas intereses Eiropas Savienībā” numurā 2023/1 tiek aplūkoti gan jautājumi, kas bijuši aktuāli jau labu laiku – dezinformācija, digitalizācija, digitālā līdzdalība un migrācija –,gan jaunie dienaskārtības jautājumi – NATO transformācija un Ukrainas iekļaušanās ES.
13.jūnijā Komisija publiskoja konkrētus ieteikumus, lai atbalstītu sociālo ekonomiku — ekonomiku, kurā prioritāte ir nevis peļņa, bet cilvēki un sociālie un vides mērķi. Eiropā ir 2,8 miljoni sociālās ekonomikas struktūru, kuras kopumā nodarbina 13,6 miljonus cilvēku un piedāvā risināt mūsu sabiedrībā svarīgas problēmas. Minētās struktūras aptver ļoti dažādas nozares — no sociālajiem un aprūpes pakalpojumiem līdz mājokļiem, atpūtai un enerģijai par pieņemamu cenu —, un tās var būt organizētas dažādās formās, piemēram, kā kooperatīvi, brīvprātīgas apvienības, bezpeļņas asociācijas, fondi un sociālie uzņēmumi.
Komisija 13.jūnijā nāca klajā ar jaunu pasākumu kopumu, kura mērķis ir pilnveidot un stiprināt ES ilgtspējīga finansējuma satvara pamatus.
Šodien Eiropas Savienības Modernizācijas fonds ir izmaksājis 2,4 miljardus eiro 31 projektam septiņās saņēmējvalstīs, lai palīdzētu modernizēt to energosistēmas, samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas enerģētikā, rūpniecībā un transportā un uzlabot energoefektivitāti. Tā ir līdz šim kopīgi lielākā izmaksa, un tā veicinās Eiropas zaļo pārkārtošanos. Šīs investīcijas palīdz šīm dalībvalstīm samazināt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, sasniegt savus 2030. gada klimata un enerģētikas mērķrādītājus un veicināt ES ilgtermiņa apņemšanos līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.
Šodien Eiropas Savienības Modernizācijas fonds ir izmaksājis 2,4 miljardus eiro 31 projektam septiņās saņēmējvalstīs, lai palīdzētu modernizēt to energosistēmas, samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas enerģētikā, rūpniecībā un transportā un uzlabot energoefektivitāti. Tā ir līdz šim kopīgi lielākā izmaksa, un tā veicinās Eiropas zaļo pārkārtošanos. Šīs investīcijas palīdz šīm dalībvalstīm samazināt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, sasniegt savus 2030. gada klimata un enerģētikas mērķrādītājus un veicināt ES ilgtermiņa apņemšanos līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.
6.jūnijā Komisija ierosināja jaunus pasākumus, kas veicami, lai novērstu to, ka noziedzīgi tīkli aizvien biežāk ļaunprātīgi izmanto komercpārvadājumus, veicinādami neatbilstīgu migrāciju uz ES.
Komisija 7.jūnijā ierosināja ES 2024. gada budžetu 189,3 miljardu eiro apmērā. Budžets tiks papildināts ar aptuveni 113 miljardiem eiro dotāciju maksājumiem saskaņā ar NextGenerationEU instrumentu, kas paredzēts ES atveseļošanai pēc pandēmijas. Šis apvienotais finansiālais spēks palīdzēs turpināt Eiropas pašreizējo ekonomikas atveseļošanos un radīt darbvietas, vienlaikus stiprinot Eiropas stratēģisko autonomiju.
7.jūnijā, īstenojot Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas 2022. gada runā par stāvokli Savienībā pausto apņemšanos, Komisija Eiropas veselības savienībai pievieno vēl vienu pīlāru: jaunu visaptverošu pieeju garīgajai veselībai.
Šodien Europe Direct Gulbenē pasākumu norises vietā Madonas novada bibliotēkā norisinājās tikšanās ar grafoloģi Dr. med. Psych. Anitu Milleri.