Eiropas Komisija vēlas uzzināt sabiedrības viedokli par mūsdienīgām Eiropas maksātnespējas tiesībām

Briselē, 2012. gada 30. martā. Šodien Eiropas Komisija ir uzsākusi sabiedrisko apspriešanu par ES maksātnespējas noteikumu modernizāciju. Pašreizējais tiesiskais regulējums (Maksātnespējas regula) ir pieņemts 2000. gadā un paredz, kā starp vairākām ES dalībvalstīm tiek koordinētas uzņēmumu un fizisku personu maksātnespējas procedūras. Apspriešanas rezultāti palīdzēs noteikt, vai un kādā veidā pastāvošā regula ir jāpārskata, lai palīdzētu uzņēmumiem un nostiprinātu ES vienoto tirgu. Tas ietilpst ES centienos saglabāt darbavietas un veicināt ekonomikas atveseļošanu, ilgtspējīgu izaugsmi un palielināt ieguldījumu līmeni, kā noteikts stratēģijā "Eiropa 2020".
Ziņa publicēta 30.03.2012lasīt vairāk...

Latvijā straujākais ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita samazinājums ES

Briselē, 2012. gada 29. martā. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, kurus šodien publicējusi Eiropas Komisija, Latvijai aizvadītajos 10 gados izdevies visievērojamāk samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo cilvēku skaitu – ja vēl 2001.gadā bojāgājušo skaits uz vienu miljonu iedzīvotāju Latvijā bija lielākais ES, tad tagad tas, samazinoties par vairāk nekā 60%, pietuvojies ES vidējam rādītājam.
Ziņa publicēta 29.03.2012lasīt vairāk...

Mazie uzņēmumi ceļā uz "zaļo" ekonomiku, bet pagaidām vēl ne ar pilnu ātrumu

Brisele, 2012. gada 27. marts. Saskaņā ar šodien publicētajiem Eirobarometra aptaujas "MVU, resursu optimāla izmantošana un "zaļais" tirgus" rezultātiem 37 % ES mazo un vidējo uzņēmumu ir nodarbināts vismaz viens pilnas vai nepilnas slodzes darbinieks, kura darbs ir saistīts ar vides jautājumiem. Pretēji lielajiem uzņēmumiem MVU ir daudz "zaļo" darba vietu: 2012. gadā mazajos un vidējos uzņēmumos katra astotā darba vieta jeb 13 % no visām darba vietām bija "zaļā" darba vieta (lielajos uzņēmumos tā bija tikai viena no 33, jeb 3 % no visām darba vietām uzņēmumā). Tiek lēsts, ka "zaļo" darba vietu skaits MVU turpmākajos divos gados pieaugs līdz 35 %. 
Ziņa publicēta 28.03.2012lasīt vairāk...

Latviju apmeklēs ES reģionālās attīstības komisārs

Rīgā, 2012. gada 27. martā. Eiropas reģionālās politikas komisārs Johanness Hāns 30. martā apmeklēs Latviju, lai tiktos ar ministru prezidentu Valdi Dombrovski, finanšu ministru Andri Vilku un vairākiem ministriem, kuru pārziņā ir ES atbalstīto programmu izpilde.
Ziņa publicēta 28.03.2012lasīt vairāk...

CLIMATE-ADAPT – jauns instruments politikas veidošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām

Briselē, 2012. gada 23. martā. Eiropas pielāgošanās platforma klimata pārmaiņām (CLIMATE-ADAPT) – interaktīvs tīmeklī balstīts rīks, ko izmanto klimata pārmaiņu politikā, – šodien tiek palaista tiešsaistē Eiropas Vides aģentūrā (EVA) Kopenhāgenā. Atklāšanā piedalījās Eiropas klimata politikas komisāre Konnija Hēdegorda, Dānijas vides ministre Ida Aukena un EVA izpilddirektore Žaklīna Makgleida.
Ziņa publicēta 26.03.2012lasīt vairāk...

Baltijas jūras stratēģija pastiprina sadarbību

Brisele, 2012. gada 23. marts — šodien Eiropas Komisija izdod paziņojumu par savu pirmo no makroreģionālajām stratēģijām, Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam (EUSBSR), izklāstot priekšlikumus, kā pastiprināt sadarbību starp dalības valstīm.  Stratēģijas mērķis ir palielināt ES finansējuma ietekmi kopējo mērķu sasniegšanā, piemēram, ūdens kvalitātes uzlabošanā visā reģionā. Paziņojumā ir noteikti trīs jauni sadarbības virzieni: “Saudzēt jūru”, “Apvienot reģionu” un “Celt labklājību”. Šo uzdevumu izpildei ir noteikti stratēģiskie mērķi un rādītāji un ierosināts izvirzīt papildu mērķus katrā nozarē.  Paziņojumā ir arī paskaidrots, kā visi dalībnieki var uzlabot kopējo sniegumu, labāk saskaņojot stratēģiskos lēmumus un pieejamos līdzekļus.  Tur ir arī aprakstītas visu dalībnieku funkcijas un pienākumi, lai stratēģijai būtu stabils pamats un varētu veikt priekšdarbus 2014.-2020. gada plānošanas periodam.
Ziņa publicēta 26.03.2012lasīt vairāk...

Uzziņa: Krievijas noteiktais dzīvnieku importa aizliegums no ES valstīm

Kopš 20.marta Krievijā ir aizliegts dzīvu mājlopu (cūku, liellopu, kazu un aitu) imports no Eiropas Savienības (ES) valstīm. Vissmagāk no šā lēmuma cieš Baltijas valstis, arī Latvija, kuru eksporta apjoms veido lauvas tiesu (80%) no aizlieguma skartajiem 75 miljoniem eiro gadā. Krievija uzskata, ka ES valstīs dzīvnieku eksports netiek pienācīgi kontrolēts, eksportam paredzēto dzīvnieku dokumenti ir nepilnīgi, turklāt no Igaunijas ievestās cūkās atklātas salmenolozi izraisošas baktērijas. Tāpat ES nedarot pietiekami, lai novērstu ar Šmalenbergas vīrusu (jauns, iepriekš nereģistrēts vīruss, kas skar govis, aitas un kazas, bet ne cūkas; nav pazīmju, ka ar to inficēties varētu arī cilvēki) inficētu dzīvnieku nonākšanu Krievijā.
Ziņa publicēta 23.03.2012lasīt vairāk...

ES komisāri aicina Krieviju atcelt dzīvnieku importa aizliegumu

Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisārs Karels de Gihts un veselības un patērētāju aizsardzības komisārs Džons Dalli šodien izteikuši dziļu neapmierinātību ar Krievijas lēmumu aizliegt dzīvu dzīvnieku (cūku, liellopu, aitu un kazu) importu no ES. Abi komisāri raksturojuši aizliegumu kā nesamērīgu un nepamatotu, aicinot to nekavējoties atcelt.
Ziņa publicēta 22.03.2012lasīt vairāk...