Šodien Eiropas Komisija pieņēma izvērtējuma ziņojumu par Datu saglabāšanas direktīvu. Ziņojumā izvērtēta pieredze, kas gūta kopš direktīvas pieņemšanas 2006. gadā. Reaģējot uz draudiem drošībai pēc teroristu uzbrukumiem 2004. gadā Madridē un 2005. gadā Londonā, ar direktīvu tika ieviesta datu saglabāšana. Ziņojumā secināts, ka saglabātie telekomunikācijas dati ir nozīmīgi, lai aizsargātu sabiedrību pret nopietnu noziegumu radītiem draudiem. Šie dati sniedz noziegumu atklāšanai un tiesvedības nodrošināšanai nepieciešamos pierādījumus. Tomēr direktīva transponēta pārāk dažādi, un joprojām pastāvošās atšķirības dalībvalstu tiesību aktu starpā apgrūtina telekomunikācijas pakalpojumu sniedzēju darbu. Direktīva pati par sevi negarantē, ka datu glabāšana, izguve un izmantošana notiek, pilnībā ievērojot tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību atsevišķās dalībvalstīs. Nolūkā ierosināt uzlabotu tiesisko regulējumu, Komisija tagad pārskatīs spēkā esošos datu saglabāšanas noteikumus, konsultējoties ar policijas un tiesu iestādēm, nozares pārstāvjiem, datu aizsardzības iestādēm un pilsonisko sabiedrību.
Eiropas Komisija tikko pieņēmusi tehniskos noteikumus par to, kā 900 un 1800 MHz radiofrekvenču joslas jāatver izmantošanai modernām 4. paaudzes (4G) saziņas ierīcēm. Noteikumi, kas ir vajadzīgi, lai novērstu traucējumu problēmas līdzteku darbībā ar pastāvošajām GSM un 3G ierīcēm, ir nozīmīgs solis bezvadu platjoslas piekļuves nodrošināšanai vēl plašākam ES iedzīvotāju un uzņēmumu lokam. Komisijas lēmums, kas dalībvalstīm jāīsteno līdz 2011. gada beigām, tādējādi palīdzēs sasniegt Digitalizācijas programmā Eiropai izvirzītos mērķus līdz 2013. gadam nodrošināt, lai ikvienam Eiropā būtu pieejami platjoslas sakaru pamatpakalpojumi, un līdz 2020. gadam — ātrdarbīgi un īpaši ātrdarbīgi platjoslas sakari (sk. IP/10/581, MEMO/10/199 un MEMO/10/200).
Eiropas Savienībā savs profils kādā socializēšanās portālā ir 77 % jauniešu 13 līdz 16 gadu vecumā un 38 % bērnu 9 līdz 12 gadu vecumā. Šādi dati apkopoti Eiropas Komisijas veiktajā Eiropas mēroga aptaujā. Turklāt viena ceturtdaļa bērnu, kas izmanto tādus socializēšanās portālus kā Facebook, Hyves, Tuenti, Nasza-Klasa, SchuelerVZ, Hi5, Iwiw vai Myvip, apgalvo, ka viņu profils ir "publisks", proti, ka tas ir pieejams visiem, un daudzi no šiem bērniem savā profilā norāda adresi un/vai tālruņa numuru. Šie dati pierāda, ka Eiropas Komisijas drīzumā iecerētajai Drošāku socializēšanās tīklu principu īstenošanas pārskatīšanai ir liela nozīme. Komisija panāca vienošanos par minētajiem principiem 2009. gadā (IP/09/232), kad lielākie socializēšanās portālu veidotāji piekrita īstenot pasākumus nepilngadīgo lietotāju drošības uzlabošanai tiešsaistē. Bērnu drošība tiešsaistē ir nozīmīga Eiropas digitalizācijas programmas daļa (sk. IP/10/581, MEMO/10/199 un MEMO/10/200).
Eiropas Komisijas šodien publiskotajā ziņojumā atspoguļoti aspekti, kuri patlaban neļauj pilnībā novērtēt ģenētiski modificēto (ĢM) kultūraugu audzēšanas sociālekonomisko ietekmi Eiropas Savienībā. Eiropas Parlamenta un Padomes ziņojums, kas pamatojas galvenokārt uz dalībvalstu sniegto informāciju, liecina, ka bieži nav pietiekamas statistikas un esošā informācija balstīta uz jau iepriekš izplatītiem uzskatiem par ĢMO audzēšanu. Ziņojumā Komisija arī analizē ĢMO audzēšanas sociālekonomiskos aspektus, par kuriem informācija sniegta starptautiskajā zinātniskajā literatūrā un Eiropas pētniecības pamatprogrammas finansētajos pētniecības projektu secinājumos.
Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) kopīgās pārskata misijas darbinieki atradās Rīgā no 5. līdz 15. aprīlim, lai pārrunātu spēkā esošās starptautiskās finansiālās palīdzības programmas ceturto pārskatīšanu.
Brisele, 14. aprīlis. Pēc veiksmīga Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju centra (EIT) darbības sākuma Eiropas Komisija šodien sāk sabiedrisko apspriešanu par tā nākotnes stratēģiju. Apspriešanas rezultāts būs EIT stratēģiskā inovācijas programma, kura Komisijai jāierosina līdz šā gada beigām. Programmā tiks izklāstītas institūta galvenās prioritātes līdz 2020. gadam, lielāko uzmanību veltījot institūta misijai un mērķiem, finansējumam un nākotnē risināmajiem jautājumiem. Izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes Eiropas komisāre Andrula Vasiliu, kuras atbildības jomā ir EIT, konferencē Budapeštā pasludinās apspriešanas sākumu.
Kā daļu no šodien publiskotā Akta par vienoto tirgu (skat. IP/11/469), Eiropas Komisija, balstoties uz ciešākas sadarbības procedūru, šodien iesniedza divu tiesību aktu priekšlikumus, kas ievērojami — līdz pat 80% — samazinās patentēšanas izmaksas Eiropā. Tas ļaus jebkuram uzņēmumam vai indivīdam aizsargāt savus izgudrojumus, izmantojot vienoto Eiropas patentu, kas ir spēkā 25 dalībvalstīs. Ierosinātās regulas paredz noteikumus un nosacījumus vienotas patentaizsardzības iegūšanai, tās juridiskās sekas un piemērojamās tulkošanas prasības. Regulu projekti tagad tiks iesniegti izskatīšanai Padomē un Eiropas Parlamentā. Komisija cer, ka Spānija un Itālija, kuras vēl nav dalībnieku vidū, pievienosies ciešākai sadarbībai.
Vienotais tirgus ir Eiropas Savienības ekonomikas izaugsmes stūrakmens un galvenais virzītājspēks. Tas mums arī sniedz labākās iespējas novērst pastāvošo ekonomikas krīzi. Vienotā tirgus izaugsmes potenciāls vēl nav pilnībā izmantots, neraugoties uz panākumiem, kas gūti kopš tā izveides 1992. gadā. Tādēļ vienotajam tirgum ir jāsper jauns solis uz priekšu, lai liktu pamatus jaunai izaugsmei, kas labāk atbilst vides un iekļautības principiem. Aktā par vienoto tirgu, ko šodien pieņēmusi Eiropas Komisija, paredzēti divpadsmit darba posmi, kas līdz 2012. gadam jāpaveic vienotā tirgus jomā. Šie divpadsmit pasākumu kopumi izaugsmes, konkurētspējas un sociālā progresa jomā ir saistīti ar darba ņēmēju mobilitāti, MVU finansējumu, patērētāju aizsardzību, kā arī iekšējā tirgus digitalizāciju, nodokļu sistēmu un Eiropas tīkliem. To mērķis ir atvieglināt ikdienu visiem vienotā tirgus dalībniekiem — uzņēmumiem, iedzīvotājiem, patērētājiem un darbiniekiem (sk. IP/10/1390).
Eiropas Komisija šodien nāca klajā ar priekšlikumu pārstrādāt novecojušos noteikumus par energoproduktu nodokļiem Eiropas Savienībā. Jauno noteikumu mērķis ir pārstrukturēt energoproduktu aplikšanu ar nodokļiem, lai izskaustu pašlaik novērojamo nesabalansētību un ņemtu vērā gan energoproduktu CO2 emisijas, gan to enerģijas saturu. Pašreizējie enerģijas nodokļi tiktu sadalīti divās daļās, kas, kopā ņemtas, noteiktu produkta kopējo nodokļa likmi. Komisija vēlas veicināt energoefektivitāti un videi nekaitīgāku energoproduktu patēriņu un novērst konkurences izkropļojumus vienotajā tirgū. Šis priekšlikums palīdzēs dalībvalstīm pārveidot vispārējo nodokļa struktūru tā, lai notiktu pāreja no darbaspēka aplikšanas ar nodokļiem uz patēriņa aplikšanu ar nodokļiem, tādējādi sekmējot izaugsmi un nodarbinātību. Pārskatītā direktīva stātos spēkā 2013. gadā. Ir paredzēti ilgi pārejas periodi (līdz pat 2023. gadam), lai pilnībā salāgotu enerģijas satura nodokļus. Tas nozīmē, ka nozarēm būs gana laika pielāgoties jaunajai nodokļu struktūrai.
Trešdien, 13.aprīlī, Eiropas Savienības mājas (Aspazijas bulvārī 28) 2.stāvā notiks diskusija "Augstākās izglītības strukturālo reformu izaicinājumi, uzdevumi un risinājumi Latvijā". To rīko Komercdarbības un finanšu pētniecības aģentūra sadarbībā ar Augstākās izglītības padomi un Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecību Latvijā. Diskusija sāksies pulksten 16:00.
© 2008-2024 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja