… Kā dziedēt savu dzīvi? Ar prātu vai jūtām? Ar jaunu ziedēšanu vai atbildības un pienākuma kā krusta nešanu, zaudējot sevi? Prieka mirdzumu acīs nomainot ar ikdienas īgnumu, kas nopelēko arī tavus apkārtējos? Uzdrīkstēties vienreiz bezgala sāpināt vai gļēvumam ļaut pāraugt vienaldzībā? Cik mīlestība var pieprasīt, cik gaidīt?
Tik daudz jautājumu virmo gaisā, kad aizšķirtas Annas Gavaldas grāmatas “Es viņu mīlēju” lappuses.
Turpinu domāt un domāt, cik vienkārši un bezgala sarežģīti mīlēt vienam otru tūkstoš sīkumos, vietās un lietās…
Atvēliet laiku, nenožēlosiet!