Aprites ekonomika: Komisija vēršas pret vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu atkritumiem

Komisija šodien sper juridiskus soļus pret 11 dalībvalstīm, kuras tā aicina paātrināt Vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu direktīvas īstenošanu, lai samazinātu noteiktu plastmasas izstrādājumu ietekmi uz vidi un cilvēka veselību. Beļģija, Dānija, Igaunija, Īrija, Francija, Horvātija, Latvija, Polija, Portugāle, Slovēnija un Somija nav Komisijai paziņojušas par pasākumiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pilnīgu direktīvas transponēšanu.
Ziņa publicēta 29.09.2022lasīt vairāk...

Minimālais ienākums: efektīvāks atbalsts nabadzības apkarošanai un nodarbinātības veicināšanai

Šodien saskaņā ar apņemšanos Eiropā mazināt nabadzību un sociālo atstumtību Komisija aicina dalībvalstis modernizēt minimālā ienākuma shēmas. Iesniegtajā priekšlikumā Padomes ieteikumam par adekvātu minimālo ienākumu, kas nodrošina aktīvu iekļaušanu, noteikts, kā dalībvalstis savas minimālā ienākuma shēmas var modernizēt, lai tās būtu efektīvākas un palīdzētu cilvēkiem izkļūt no nabadzības, vienlaikus veicinot strādātspējīgo personu integrāciju darba tirgū.
Ziņa publicēta 28.09.2022lasīt vairāk...

Jauni noteikumi par atbildību attiecībā uz produktiem un mākslīgo intelektu (MI) ar mērķi aizsargāt patērētājus un veicināt inovāciju

Šodien Komisija pieņēma divus priekšlikumus par noteikumu par atbildību pielāgošanu digitālajam laikmetam, aprites ekonomikai un globālo vērtības ķēžu ietekmei. Pirmkārt, tā ierosina modernizēt spēkā esošos noteikumus par ražotāju produktatbildību neatkarīgi no vainas par defektīviem produktiem (no viedām tehnoloģijām līdz zālēm). Pārskatītie noteikumi nodrošinās uzņēmumiem juridisko noteiktību tā, lai tie varētu ieguldīt jaunos un novatoriskos produktos, un nodrošinās, ka cietušie var saņemt taisnīgu kompensāciju, ja defektīvi produkti, tostarp digitāli un atjaunoti produkti, rada kaitējumu. Otrkārt, Komisija pirmo reizi ierosina mērķtiecīgi saskaņot valstu noteikumus par atbildību mākslīgā intelekta jomā, tādējādi atvieglojot ar mākslīgo intelektu saistītā kaitējuma upuriem iespēju saņemt kompensāciju. Saskaņā ar mērķiem Baltajā grāmatā par mākslīgo intelektu un Komisijas 2021. gada Mākslīgā intelekta akta priekšlikumu, kurā noteikts tiesiskais regulējums, lai veicinātu izcilību un uzticēšanos mākslīgajam intelektam, jaunie noteikumi nodrošinās, ka cietušajiem, kuriem ar MI produktiem vai pakalpojumiem nodarīts kaitējums, piemēros tādus pašus aizsardzības standartus, kā tad, ja kaitējums būtu nodarīts jebkuros citos apstākļos.
Ziņa publicēta 28.09.2022lasīt vairāk...

Eiropas Valodu dienas Madonā

26.septembrī tiek atzīmēti ikgadējie valodu svētki – Eiropas Valodu diena, kad īpaša uzmanība tiek pievērsta valodu daudzveidībai un to apguvei.
Ziņa publicēta 22.09.2022lasīt vairāk...

Eiropas veselības savienība: jauna ES pieeja vēža atklāšanai – plašāks un uzlabots skrīnings

Šodien ES Vēža skrīninga shēmas ietvaros, kas ierosināta saskaņā ar Eiropas Vēža uzveikšanas plānu, Komisija nāk klajā ar jaunu pieeju, kuras mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm palielināt vēža skrīninga izmantošanu. Pievēršoties vēža atklāšanai agrīnā posmā, ierosinātā ieteikuma mērķis ir palielināt skrīningu skaitu, aptverot vairāk mērķgrupu un vairāk vēža gadījumu.
Ziņa publicēta 20.09.2022lasīt vairāk...

ES tirdzniecības aizsardzības pasākumi aizsargā vairāk nekā 460 000 darbvietu Eiropā

Eiropas Komisija šodien publicēja gada ziņojumu par ES 2021. gadā veiktajām tirdzniecības aizsardzības darbībām. Ziņojumā secināts, ka 2021. gadā ES īstenotie tirdzniecības pasākumi tieši aizsargāja 462 000 darbvietu ES galvenajās ražošanas nozarēs, piemēram, alumīnija, tērauda, keramikas un zaļo tehnoloģiju nozarē. Tas liecina, ka ES īstenotie pasākumi efektīvi aizsargā ES ražotājus pret negodīgu starptautiskās tirdzniecības praksi.
Ziņa publicēta 20.09.2022lasīt vairāk...

Parlamentārās demokrātijas skaidrošanas cikls 2020-2023

Vairāk nekā 75 Latvijas skolas, simtiem skolotāju un tūkstošiem skolēnu trīs gadu garumā sadarbībā ar valsts un Eiropas Savienības augstākajām amatpersonām, izciliem ekspertiem, medijiem un programmas absolventiem pēta parlamentārās demokrātijas visdažādākos aspektus. Tā ir iespēja apzināties savu #Pilsoņaspēku un izprast kā likumdošana, tieslietu sistēma, sabiedrības iesaiste un vēlēšanas nodrošina Latvijas un Eiropas parlamentārās demokrātijas ilgtspēju. 2022./2023.m.g. EP Vēstnieku skolu programmas fokusā vēlēšanu tēma. Tiekamies tiešsaistes aktivitātēs!
Ziņa publicēta 19.09.2022lasīt vairāk...