Ilona Švābe ir Jēkabpils Galvenās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas vadītāja, labprāt vada arī privātos pasākumus, bet, kad tikai ir kāds brīvs brīdis, ņem fotoaparātu un knipsē.
„Kas man ir fotoaparāts – šī brīža vislabākais relaksācijas veids. Mīlestība pret fotografēšanu man jau ir no bērnības, jo ar šo „slimību” mani saslimdināja tētis. Mēs kopā attīstījām filmiņas, gatavojām bildes. Man patika tas radīšanas process. Agrāk jau bija jāpārdomā, ko fotografēt, jo filmiņas tik viegli nevarēja dabūt. Tagad ir citādi – knipsē uz nebēdu, ja kas nepatiks, izdzēsīs. Ja tik viegli būtu izdarīt ar mūsu dzīvi, vai ne?” - tā izstādes autore, kuras dzīve aizrit nemitīgā kustībā. Visvairāk viņai patīk iemūžināt dabu, ziedus.
„Es svētkos, pirmkārt, fotografēju ziedus, tad visu pārējo. Par mani tuvinieki smejas – Ilona un fotoaparāts ir viens vesels. Es pēdējā laikā uz pasauli skatos it kā caur objektīvu. Sēžam ar draudzeni, runājam, es paņemu fotoaparātu un sāku fotografēt, viņa jau pie tā ir pieradusi. Mēs bieži vien abas dodamies fotografēšanas tūrēs, jeb kā tagad saka - plenēros. Ikdiena ir visai stresaina, pietiek kreņķu visur, bet es aizmirstos fotografējot. Kad ir galīgi čābīgi – ņemu fotosomu pār plecu, sēžos mašīnā un braucu dabā... Jau pēc stundas ir tāds miers, pat pelēkā, lietainā diena ir skaista, ja to grib saskatīt.”