Egila Helmaņa izstāde "Atvadas no Afganistānas"

Ziņa publicēta 12.05.2016
Madonas novada bibliotēkas foajē un konferenču zālē apskatāma Egila Helmaņa fotoizstāde "Atvadas no Afganistānas". Tā būs apskatāma līdz 31. maijam.

Par izstādi:

Izstādē aplūkojama neliela daļa fotogrāfiju, kas tapušas ceļojumu laikā pa Afganistānu no 2007. līdz 2013. gadam.

2008. gadā uz Afganistānu devās Latvijas TV žurnālists Sandijs Semjonovs, lai izveidotu sižetu par dzīvi šajā tālajā valstī. Istenība izrādījās pārāk skarba - piemēram, lauku skolā vairākiem skolēniem bija tikai viena pildspalva, par tādām lietām kā burtnīcas, klades, zimēšanas bloki, grāmatas bērni dažviet varēja tikai sapņot. Pēc atgriešanās no Afganistānas S.Semjonovs sadarbībā ar Militārās tuvcīņas un patriotiskās audzināšanas skolas vadītāju E. Helmani izveidoja foto izstādi un sarīkoja akciju ziedojumu vākšanai afgāņu bērniem.

2010. gadā E.Helmanis, nu jau Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks, un S.Semjonovs ar sarūpētajām pildspalvām, burtnīcām, kladēm un citiem mācību piederumiem devās uz Afganistānu, lai Latvijas bērnu, tostarp arī Ogres 1. vidusskolas skolēnu, ziedojumus nodotu afgāņu bērniem. Skolas piederumi tika kādai Maimanas piepilsētas meiteņu skolai. Pateicībā par ziedojumiem 2011. gada aprīlī uz Latviju atceloja šīs skolas meiteņu zimējumi. Vispirms zīmējumu izstādi "Afganistāna bērnu acīm" varēja aplūkot Ārlietu ministrijā, bet 2012. gada janvārī tā nonāca Ogres 1. vidusskolā, kur pēc Ogres novada pašvaldības uzaicinājuma starp Ogres novada un Maimanas pilsētas pašvaldībām 2010. gadā noslēgtā sadraudzības līguma ietvaros viesojās Maimanas pilsētas mērs Hadži NAzars Muhameds.

E. Helmanis: "Šī izstāde ir kā ceļojums taikā un telpā. Atrodoties Afganistānā, ir sajūta, ka esi nonācis viduslaikos. Izstādes mērķis ir cilvēkiem aizdomāties par to, cik patiesībā labi mēs dzīvojam un bieži vien sūkstāmies par maznozīmīgām likstām, nenovērtējot to, kas mums ir. Tie apstākļi, kādos dzīvo afgāņi, ir pavisam citi. Fotogrāfijās var redzēt cilvēku portretus, sadzīviskas ainas, arī bērnus un viņu rotaļlietas, kas ir pavisam vienkāršas, lielākoties paštaisītas. Zem fotogrāfjām nav aprakstu, jo es negribu, lat tie bojā pašu fotogrāfju un skatītājos veido kādu ievirzi. Es neesmu mākslinieks un nepretendēju uz mākslas izstādi. Tā ir foto fiksāža. Esmu fiksējis mirkli, ko vēlos parādīt Latvijas iedzīvotājtem."