Sadarbībā ar Madonas novadpētniecības un mākslas muzeju, Madonas Grāmatu draugu biedrības vadītāju Beāti Ozoliņu, fotogrāfu, žurnālistu un dzejnieku Oļģertu Skuju Uzziņu lasītavā bija iekārtota izstāde, kas vēstīja par notikumiem abās ielās daudzu gadu desmitu garumā. Pasākuma gaitā tā vēl papildinājās ar apmeklētāju atnestajām fotogrāfijām.
Kā vēstīja muzeja vēsturnieks Indulis Zvirgzdiņš, tad pilsētas ielas vārdus ieguvušas pēc tam, kad Arnolds fon Maidels (1883-1946) izveidojis apbūves plānu. Tad 1923.gada 11.septembrī Biržu miesta valdes sēdē, ilgi un dikti spriežot – līdz vienpadsmitiem vakarā un turpinot arī vēl nākamajā dienā, ielām piešķirti nosaukumi.
Pirmā krājumā esošā fotogrāfija, kurā redzams stūrītis no nākamās Alunāna ielas, ir tapusi 1910. gadā. Daina Šķēle, kas savu bērnību vadījusi Alunāna ielas „Zaļajā mājiņā”, dzīvodama Austrālijā, sarakstījusi grāmatu „Te un tur”. Tur – tās ir atmiņas par divdesmitajiem gadiem Madonā, kad „jaunas mājiņas cēlās visās malās”. Atskats pagātnē meitēna acīm, kas sēž uz mājas kāpnītēm, spēlējas ar ceriņu lapām, raksta ar koka zariņu vēstules uz to gaišajām pusēm, liek kaudzītē vienu uz otras nosūtīšanai, vēro daudzos īrniekus, kas bieži mainās, bet paliek prātā un pēc daudziem gadiem tiek spilgti aprakstīti grāmatas lappusēs. Mājas priekšā dēstītas puķes, saklausīta mūzika Parka kalnā, kur lielie šīberēja zaļumballēs, skriets uz stacijas kiosku pēc Jaunākām Ziņām, ko atved ar vakara vilcienu, un smiets par kiosku, kurā avīžu pārdevēja, ja pieceltos kājās, tad aizstaigātu prom ar visu kiosku.
Par Alunāna ielu un savu PII „Kastanītis” ar entuziasmu stāstīja tā vadītāja Dace Raubiška, līdzi bija paņemti gan albumi par savas iestādes darbību, ēkas un apkārtnes iekārtošanu, gan bijušās ēkas saimnieces Ērikas Martinsones vēstule no tālās San Francisko Amerikā, kurā prieks, ka mājā saimnieko bērni, mijas ar sirsnīgām atmiņām par izdzīvoto laiku viņas mīļajā pilsētā Madonā, kad tēvs ārsts nolēmis celt māju Alunāna ielā, kas bija tikai pakalns un grava, par ūdens meklēšanu akas vietai pirms mājas celšanas, par atslēgu, ko tēvs ielicis meitai rokās, kad tā atgriezīsies no skolas uz savu jauno māju, šo lepnuma sajūtu viņa izjūtot vēl tagad. Droši vien arī pats Juris Alunāns būtu priecīgs par bērnu rosīšanos viņa vārdu nesošajā ielā.
Ielu 2007. gadā pieskandināja Alunāna ielas svētki, kurus sarīkoja Madonas Grāmatu draugu biedrības vadītāja B.Ozoliņa, tad bērnudārza darbinieki, audzēkņi, vecāki gan rotāja ielu, gan dejoja, gan rosījās radošajās darbnīcās. Toreiz sveicienus nesa pilsētas simbols – Gailis un Alunāna dzimtās puses Kalsnavas ļaudis.
Patreiz vēl ielas divās ēkās dzīvo vairākas ģimenes un atrodas neliela apavu remontdarbnīciņa.
Arī Poruka iela savu vārdu nes no 1923. gada, kad valdes sēde apstiprinājusi šādu lēmumu, kaut gan bijusi arī versija nodēvēt to par Domes ielu. Senās fotogrāfijās jau no 1913. gada var izsekot ielas izmaiņām, notikumiem. Tā var lepoties ar senajām laukakmeņu ēkām, kas tik bieži attēlotas pastkartēs, atklātnēs, visos ceļvežos un grāmatās par Madonu. Viena no tām Poruka ielā 2, kas celta jau 1901. gadā un piederēja Madonas muižas īpašniekam Adolfam Gerhardam Borisam Emīlam fon Vulfam, bija pirmā divstāvu celtne nākošajā pilsētā. No 1921. gada pavasara saimniece ir Elvīra Lazdiņa. Par savu šo ēku no 1963. gada līdz 2003. gadam saucām arī mēs – Madonas (rajona, centrālā) bibliotēkas darbinieki un apmeklētāji.. Sarunās vai norādot uz vietu, daudzi iedzīvotāji vēl joprojām to sauc par bibliotēkas ēku. Kaut kāda īpaša aura piemita šai ēkai – daudz apmeklētāju, daudz pasākumu, Dzejas dienas un grāmatu atvēršanas svētki, svētki iekšpagalmā, pirmais interneta pieejas punkts, izstādes logos un tādas īpaši cilvēcīgas attiecības kolektīvā.
Lielākā darba mūža daļa Madonas bērnu bibliotēkā aizvadīta arī tās vadītājai Emmai Akmentiņai, kas sarunu vakarā dalījās atmiņās.
Poruka 2 ir arī Jāņa Simsona laiks, mākslinieku darbnīcas, Mākslas dienas un studija. Lai pieskartos šim laikam, tika lasītas agrāk skolnieces, jaunas meitenes, tad jau mākslas studijas dalībnieces, tagad zvērinātās advokātes Ritas Jakoveles pārdomas par sevi, cilvēkiem un Poruka ielu.
Tagad ēkā saimnieko Hipotēku bankas Madonas nodaļa, Lauku konsultāciju centrs un vairāki biroji: „Ergo“ apdrošināšana, R.Jakoveles zv. advokāta birojs, D.Dambenieces SIA „Vadības un Finanšu grāmatvedība”, SIA „HETA” būve, L.Lieplapa - vides ekspertīze, izpēte, hidroloģija, ģeoloģija, Zvērināti tiesu izpildītāji, Grāmatvedības pakalpojumi.
Par Poruka ielas svētkiem liels paldies jāsaka to idejas autorei B. Ozoliņai, kas ar savu enerģiju spēja ielā pulcināt skolēnus, autorus, skolotājus, kas lasīja Poruka dzeju, muzicēja gan uz ielas, gan iestādēs un uzņēmumos, atcerējās ielā dzīvojošos un pieradināja svinēt svētkus kopā.
Arī iecere Madonā atzīmēt Lāčplēša dienu Beātei vistiešākajā veidā saistījās ar Poruka ielu, lai tāpat kā Rīgā būtu vieta arī mūsu pilsētā, kur aizdegt svecītes, dot vairāk gaismas tiem, kurus atceramies un pašiem sev.
Poruka 2a atrodas veikals „Specs” - SIA „Akvedukts”, NARVESEN kiosks.
Ilgus gadus Poruka iela saistās ar Madonas patērētāju biedrību. Jāteic vislielākais paldies par atbalstu Jānim Zaharam arī šim pasākumam. Kavēties atmiņās par savu laiku Poruka ielā laipni piekrita un sarunu vakarā iesaistījās Ludmila Harina. Senajās fotogrāfijās tika meklētas un atpazītas vietas, ēkas, emocionāli stāstīts par izmaiņām, darba apstākļiem, iespējām, rūpestiem un svētkiem. SIA „Madonas maiznieka” gardās veltes varēja nobaudīt visi apmeklētāji un priecāties līdz ar viņiem par iegūtajām medaļām konkursos.
Vēl Poruka ielā 4 šobrīd saimnieko: veikals „MAXIMA”, „Gerkens un Partneri”, „dgs”- apģērbi, tirgotava - gaļa, lauksaimnieku tirgus, veikals „Vigo”, „Dzelmēni” - Gaļas nams, SIA „Brabus”, „LA” birojs, I. Vītumas juridiskais birojs, autoskola „Kadri”, MGDB, SIA „Jukoma” - zīmogi, kases aparāti, mācību centrs SIA „BUTS”.
Izstaigājot otru ielas pusi, varam iepazīt tur esošās iestādes, veikalus, uzņēmumus - Poruka 3b: PKS „Straupe” piena veikals, SIA „D MARKO”- veikals „ARDEKS”; Poruka 3a: apgāda „Zvaigzne ABC” grāmatnīca; Poruka 3: Kulinārija un Juridiskais birojs „Komentārs”; Poruka 1b:IU veikals „Lietotas mēbeles”; Poruka 1a: SIA „Madara M” veikals „Pārtika”; Poruka 1: Vidzemes Apgabaltiesa, Madonas Tiesu Nams, J. Brants - zv. notārs, SIA „VD Grāmatvedības pakalpojumi”, M. Miķelsone - pašnod. - šūšanas pakalpojumi, tirgotava, vetaptieka „Aikāsāp”, optika, S.Bistrova - ID – šuvēja. Cik cilvēku, tik dažādu interešu, piem.: šuvējai S. Bistrovai – uzpirksteņu kolekcija.
Šajās ēkās atrodas arī dzīvokļi, kuros mitinās kā jau visur – gan vairāk, gan mazāk ar vietu, laiku un apstākļiem apmierināti un neapmierināti cilvēki.
Atmiņas, protams, ir visdažādākās. Citiem pat no tāda īpatni krimināla piesitiena līdz pat romantiskām jaunības atmiņām, kad pilsētu var aplūkot arī no augšas, no namu jumtiem. Par A Jukšas. omulīgo bāriņu Poruka ielā 4, kur patverties no dienas steigas, satikties, patērzēt, pat rakstīt vēstules un dzejoļus, par ēstuvēm, ēstuvītēm un alus kausiem, pankūku garšu un smaržām ielā dažādos laikos – tā risinājās sarunas vakara gaitā.
Par saviem pirmajiem bērnības iespaidiem Poruka ielā, meža zemenītēm ar pienu pilsētas kafejnīcā stāstīja būvvaldes arhitekts A.Apinis. Aicināts izteikt viedokli par nākotnes iecerēm šajās ielās, viņš akcentēja domu, ka te nu ir visīstākā vieta, lai saglabātu pilsētas vēsturi un nekādas radikālas izmaiņas neveiktu.
Sagaidīsim Madonai – 85 šogad! Lai mums izdodas!
Vecākā bibliotekāre – Sarmīte Radiņa
Foto: O.Skuja