Aivars un bērnības atmiņas, Aivars un Aiviekste, Aivars un Madona, tagad jūras tuvums. Viņa miniatūrās uzrunā turēšanās pie pārbaudītām vērtībām: to, vai būs maizes gads nenosaka ne zelts, ne vara – to nosaka daba. Vai arī: tie cinīši, pār kuriem klūpam, tie nemēdz līdzi ratos braukt. Grāmatās atrodama pašironija, kas latviešiem tik reti piemīt. Piemēram: kad dzīve Tevi liec līkumā, saprast, ka Tu vari droši iesaukties: „Es esmu karalis! Karalis… Paklausieties, labie ļaudis, man ir vajadzīgs ģērbējs!”
Patiesība vai noklusēšana, sapņi, sāpes, iejūtība un mīlestība: – viss ir inde, un viss ir zāles, viss atkarīgs tikai no devas. Izprast un arī smagumu nest ar vieglumu rosina savā viena vakara romānā A. Aivieksts.
Veidojot grāmatu ietērpu, autors pats spēlējas ar datorgrafikām, meklējot vizuālas metaforas.
Aivars mudina iemācīties dzīves gudrību – neskatīties ilgi uz vienu punktu straumē, tvert plūdumu kopumā. Maija otrajā ceturtdienā nāksim satikties un ieklausīties!
Sarmīte Radiņa – Madonas novada bibliotēkā