Jaunā Andas Līces grāmata aicina mācīties dalīties: ceļā, vārdos, priekā – gan savā, gan viens otra priekā, apzinoties, ka laikmets jau neaiziet, mēs to aiznesam. Katrs pa savai atlūzai.
Autores redzējumi aicina domāt līdzi. Par mūsu mūžu – ceļu zem kājām: bērna piedzimšanu, asna sajūtu šajā pasaulē, tad sakņu sajūtu, plaukstas sajūtu, rokām, kurām dzīvot ir tas pats, kas strādāt, mīlestības paisumu un bēgumu, atgriešanos pagalmā, kur sākums. Par mirkļiem, kad kāds no tuvajiem cilvēkiem pārceļas mūžībā, bet mūsu atmiņā aizķeras tikai sīkumi no tā Visuma, ko viņš nesa sevī. Par skatīšanos uz priekšu, iešanu, ne stāvēšanu uz vietas, kad, grantij čirkstot, ar mums sarunājas ceļš. Par spārnos celšanos, lidošanu un nolaišanos uz zemes, kad jāiemācās pats grūtākais -/ spārnus salocīt tā,/ ka tie nesalūst.
Paldies, ka grāmata iznākusi, jāteic NT Klasika, Valsts Kultūrkapitāla fondam, Madonas, Cesvaines pašvaldībām un Sarkaņu pagasta pārvaldei. Lasītājiem tā būs pieejama novadu pašvaldību bibliotēkās.
Aicinām uz tikšanos ar autori!