Kā saka pati autore: “Esmu vasaras bērns, dzimusi gandrīz pašos saulgriežos. Tāpēc arī tik ļoti mīlu visu, kas zied un smaržo. Tālu nav jāmeklē iemesls, kāpēc lielākā daļa no manis radītajām gleznām ir tik krāšņi uzziedējušas. Tikpat ļoti mīlu cilvēkus, kurus bieži salīdzinu ar ziediem - katram sava nokrāsa, aromāts. Zieds no apkārtējiem neko neprasa, vienkārši smaržo un izdaiļo pasauli. Ļoti gribētos, lai cilvēki rīkotos tāpat – dalītos, mīlētu un cienītu, pretī negaidot neko īpašu.
Gleznoju tajos brīžos, kad jūtos emociju piepildīta - gan priecīgos, gan ne tik jaukos brīžos. Pat tad, kad prātu nomāc kāds jautājums, zinu – lielā atbilžu grāmata ir daba. Reizēm atliek tikai sajust saules pieskārienu, rasu smilgu galotnēs vai ieskatīties tieši magones sārtajā lapotnē, lai rastu mieru un harmoniju. Tā ir valoda, kura neizskan vārdos. Dabas ainaviskais spēks dzīvo katrā no mums, un mans uzdevums ir pārnest šo sajūtu uz audekla. Pie gleznas satiekos es, daba un skatītājs – ar maņu, kuru nevar un nevajag izskaidrot. Man ir patiesi liels gandarījums, ka spēju šo sajūtu ienest cilvēkam svarīgā telpā. Katrai gleznai ir savs raksturs un enerģija – kāda iedrošina uzkāpt savā ikdienišķajā Everestā, kāda tieši pretēji – liek uz brīdi apstāties un izbaudīt momentu.
Pašus sirreālākos, bet īstākos mirkļus es piedzīvoju tieši audekla priekšā. Tā ir pārdabiska sajūta – iemērkt otu zilā akrilā, un iedot krāsu debesīm. Vēl pāris kustības, un zilajām ārēm pievienojas uguns sarkanais, izgreznojot pamali saulrieta krāsās. Gleznojot pazūd laiks, tā ir cita dimensija, realitāte, tā ir mana meditācija”.
Laipni aicinām aplūkot izstādi!