Māksliniece savas dzīves krāšņajā notikumā vēlējās būt kopā ar savu ģimeni, draugiem un vistuvākajiem sava talanta cienītājiem. Kur gan citur to vislabāk darīt, ja ne vietā, kur šobrīd mājo viņas vasarīgi krāsainās un sirdi veldzējošās gleznas.
Maija Jaunbērziņa pasākumu atklāja ar fragmentu no Imanta Ziedoņa Zilās pasakas: “…Cilvēks cer un skatās uz tālumiem. Tur, kur jūra ir tāla un zila, tur, kur debesis ir tālas un zilas, tur, kur tāli un zili ir meži. Tur tev jādzīvo. Tuvumā tu nedrīksti nākt.
Tie, kas jāj ar zilo zirgu, tie visu pasauli redz zilu: esot zili zaķi, zili pūpēži un zilas ievas. Tāpēc jau arī saka: zili brīnumi. Pats zilais zirgs jau ir zils brīnums.
Parasti gan viņš laižot sev tuvumā un atļaujot ar sevi jāt tikai dzejniekiem, bet, ja jums ir saujiņa zilu auzu….vai jums ir saujiņa zilu auzu?”